Pētījums: Birokrātijas dēļ darba devēji ārvalstu pilsoņu vietā labprātāk nodarbina reemigrantus

Vairums pētījumā intervētie darba devēji saskaras ar darbinieku trūkumu, tomēr situācija dažādās jomās atšķiras, sacīja LU DMPC direktore Inta Mieriņa.

Patlaban jau ir vairāki uzņēmumi, kas aktīvi darbam piesaista ārzemēs dzīvojošos latviešus, piemēram, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu jomās. Tāpat Latvijā ir darbavietas, kur nav nepieciešamības pārvaldīt latviešu valodu, kas varētu būt saistošs reemigrantiem, kuru dzīvesbiedri ir ārvalstnieki.

Pētījums liecina, ka Latvijā darba devēji labprātāk darbā pieņemtu reemigrantus, jo to pieņemšanai darbā nav tik izteikts birokrātisko procedūru daudzums, kas raksturīgs trešo valstu pilsoņiem. Tāpat, pieņemot darbā reemigrantus, darba devējiem nav jāsaskaras ar grūtībām, kas saistītas ar diplomu/kvalifikācijas atzīšanu, kā arī diasporas pārstāvjiem ir labas latviešu, kā arī angļu, krievu un citu svešvalodu zināšanas.

Vienlaikus darba devējiem par labu nāk tas, ka reemigranti ir gatavāki samierināties ar zemāku darba atalgojumu Latvijā, nekā citu valstu pilsoņi, jo tiem ir lielāka emocionālā saikne ar valsti. Turklāt diasporas pārstāvji varētu būt noderīgi profesijās, kuras Latvijā neapmāca, kā arī tiem ir plašāks pasaules redzējums un pieredze. Savukārt uzņēmumi, kuri ir mazāk ieinteresēti nodarbināt reemigrantus, ir starptautiski, kuriem nav īpaša vajadzība pēc diasporas pārstāvju starptautiskās pieredzes.

Apkopojot pētījuma laikā secināto, Mieriņa sacīja, ka latviešu reemigrācijas veicināšanai ir svarīgi īstenot sociālās kampaņas, kurām ir reāls pamats un saturs, nevis tikai saukļi, kā arī izveidot darbā iekārtošanas portālu ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. Tāpat ir būtiski nodrošināt saliedētu elektronisko komunikāciju starp valsti, darba devējiem un diasporas pārstāvjiem.

Kā uzsvēra LU DMPC direktore patlaban esošais diasporai pieejamās informācijas nodrošinājums nav pietiekams un atbalsta sniegšanai ir svarīga informācijas apmaiņa starp valsti un latviešiem ārzemēs.

Viņa norādīja, ka pašvaldības varētu būt tās, kas būtu piemērotas reemigrantiem domāta atbalsta groza nodrošinātājas, jo tur ir nepieciešams darbaspēks un cilvēki pašvaldību institūcijām uzticas vairāk nekā valsts iestādēm.

Tāpat par perspektīvu reemigrantu piesaistes veidu darbam Latvijā Mieriņa minēja jauniešu prakses iespēju nodrošināšanu, kas var ietekmēt to lēmumu turpināt savas profesionālās gaitas Latvijā.

Pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» mērķis bija noskaidrot, kā veicināt informācijas par darba iespējām Latvijā efektīvu nodrošināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, un kā savest kopā darba devējus ar speciālistiem, kuri apsver vai pieļauj iespēju atgriezties Latvijā.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 reemigrantu, potenciālo reemigrantu un desmit darba devēju padziļinātu interviju rezultāti, kas īpaši noderīgi varētu būt darba devējiem, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.