Izsludināts konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, liecina pirmdien oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais paziņojums.
Izsludināts konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienota 6. - 11. rindkopa
No pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, atbilstība likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 17.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, atbilstība likuma «Par valsts noslēpumu» 9.panta otrās un trešās daļas prasībām, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē vai vadības zinībās, ne mazāk kā triju gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, zināšanas un izpratne par VID darbības jomu, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu, kā arī angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī, savukārt otras svešvalodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību.
Pretendentiem jābūt arī teicamām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, kā arī sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā un spējai uztvert un analizēt sarežģītu un liela apmēra informāciju dažādās jomās.
Pretendentiem, kuri tiks aicināti uz atlases procesa otro kārtu, būs jāprezentē redzējums par VID darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā. Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks novērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.
Pretendentiem līdz 2018.gada 2.maijam jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstuli dalībai konkursā, norādot motivāciju un sniedzot redzējumu par VID darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā (3-5 galvenie secinājumi un priekšlikumi). Pieteikuma vēstulē jāiekļauj apliecinājumu par atbilstību likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 17.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un norādi, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma «Par valsts noslēpumu» 9.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.
Tāpat vēstulē jāiekļauj pretendenta dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae) un augstāko izglītību un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas un citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu pievienot.
«Lai veicinātu konkurenci un tādējādi nodrošinātu, ka tiek izvēlēts labākais no labākajiem, šoreiz konkursā aicinām piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvos vadītājus,» sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka konkursa gaitā tiks izvērtēta pretendentu motivācija un vēlme attīstīt VID, padarot to par arvien efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku institūciju.
Valsts kancelejā arī atzīmēja, ka konkursa pirmā kārta sāksies 3.maijā.
Konkursa noslēgumā komisijas izvēlēto vienu vai vairākus atbilstošākos pretendentus ieteiks finanšu ministram, kurš pieņems lēmumu par noteikta pretendenta kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valdība atbalstīs izvirzīto VID ģenerāldirektora amata kandidatūru, konkursa uzvarētājs šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 eiro apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas) un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā ir Citskovskis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa, finanšu ministra biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalās neatkarīgi novērotāji, kas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju.
Jau vēstīts, ka naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.
Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.