Eiropas Komisija (EK) otrdien publicējusi priekšlikumus par valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, Latvijai šajā politikas jomā atvēlot 4,8 miljardus eiro, liecina otrdien publicētais EK ierosinājums par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku pēc 2020.gada.
Kā informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK pašreizējās un 2018.gada salīdzināmās cenās otrdien publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro.
Tikmēr Lietuvai pašreizējās cenās paredzēti 6,359 miljardi eiro, bet Igaunijai 3,285 miljardi eiro. Lielākais kohēzijas politikas finansējums pašreizējās cenās ierosināts Polijai - 72,7 miljardi eiro, savukārt Spānijai 38,3 miljardi eiro, bet Itālijai 43,4 miljardi eiro.
EK skaidro, ka kohēzijas politikas budžets 2021.-2027.gada periodā būs 373 miljardi eiro, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzību novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās ciešu tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām.
Lielākā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda investīcijām tiks novirzītas inovācijai un mazo uzņēmumu, digitālo tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas atbalstam. Līdzekļi tiks piešķirti arī pārejai uz mazoglekļa aprites ekonomiku un cīņai pret klimata pārmaiņām, īstenojot Parīzes nolīgumu.
EK uzsver, ka arī turpmāk apjomīgu ES atbalstu saņems reģioni, kuri atpaliek izaugsmes vai ienākumu līmeņa ziņā, norādot, ka pārsvarā šie reģioni atrodas Dienvideiropā un Austrumeiropā. Investīcijas joprojām veiks visos reģionos, jo daudzi no tiem visā Eiropā, arī bagātākajās dalībvalstīs, sastopas ar grūtībām rūpniecības restrukturizācijā, bezdarba samazināšanā un savas vietas atrašanā globalizētajā ekonomikā.
Tāpat tiek ierosināts, ka kohēzijas politikā ir saglabāts reģionu dalījums trīs kategorijās - mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Lai samazinātu nevienlīdzību un palīdzētu zema ienākumu un zemas izaugsmes līmeņa reģioniem panākt pārējos, galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai joprojām būs IKP uz vienu iedzīvotāju, norāda EK. Nolūkā labāk atspoguļot reālos apstākļus ir ieviesti papildu kritēriji, proti, jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija.
Kohēzijas politika 2021.-2027.gada periodā reprezentē Eiropu, kas spēcina un atbalsta vietējo kopienu virzītas attīstības stratēģijas. ES līdzekļu pārvaldībā tiks vairāk iesaistītas vietējās, pilsētu un teritoriālās varas iestādes, savukārt lielāka līdzfinansējuma daļa vairos saimnieka apziņu ES finansētajos projektos reģionos un pilsētās, uzsver EK.
Tāpat tiek rosināts nākamajā ES ilgtermiņa budžetā atteikties no sarežģītiem noteikumiem, samazināt birokrātiju un atvieglot procedūras, ar kurām kontrolē uzņēmumus un uzņēmējus, kas saņem ES atbalstu. Vienlaikus turpmāk septiņiem fondiem, ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm (dalītā pārvaldība), būs piemērojams viens noteikumu kopums, kas atvieglos ES finansēto programmu vadītāju darbu.
Vienotie noteikumi arī veicinās sinerģiju, piemēram, starp kohēzijas politikas fondiem un Patvēruma un migrācijas fondu vietējās migrantu integrācijas stratēģijas izstrādē. Satvars arī palīdzēs veidot efektīvāku saikni ar citiem ES budžeta fondiem, piemēram dalībvalstis daļu no tām iedalītajiem kohēzijas politikas līdzekļiem varēs novirzīt programmai «InvestEU».
Jaunā sistēma arī paredz gan stabilitāti, kas vajadzīga ilgtermiņa investīciju plānošanā, gan atbilstošu elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rīkotos neparedzētu notikumu gadījumā. Vidusposma pārskatīšanā noteiks, vai finansējuma perioda pēdējos divos gados programmā ir vajadzīgas izmaiņas, un ir paredzēta iespēja ierobežotā apmērā pārvietot līdzekļus starp ES finansētajām programmām.
EK arī ierosina stiprināt saikni starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu, lai Eiropā izveidotu izaugsmei un darījumdarbībai labvēlīgu vidi, kas ļautu pilnā mērā realizēt gan ES, gan valstu investīciju potenciālu. Spēcīgāks kohēzijas politikas atbalsts strukturālajām reformām nodrošinās pilnīgu papildināmību un saskaņotību ar jauno, uzlaboto reformu atbalsta programmu.
Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens skaidro, ka nākamajos desmit gados kohēzijas politika visiem reģioniem palīdzēs modernizēt to rūpniecības nozares un investēt inovācijā, kā arī pāriet uz aprites ekonomiku ar mazām oglekļa emisijām. «Turklāt mūsu priekšlikums palīdzēs Eiropā veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, dodot pareizo ievirzi izaugsmei, darbvietu radīšanai un investīcijām,» piebilst komisārs.
Savukārt Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu norāda, ka EK izstrādātā kohēzijas politika pievēršas visiem reģioniem un nevienu neatstāj novārtā. «Esam to padarījuši elastīgāku, lai pielāgoto jaunām prioritātēm un labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Esam arī vienkāršojuši noteikumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un tādējādi ieguvēji būs visi - sākot ar maziem uzņēmumiem un uzņēmējiem un beidzot ar skolām un slimnīcām,» uzsver Krecu.
Lai nodrošinātu, ka ES finansējums dod pēc iespējas drīzākus rezultātus, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un nozaru priekšlikumiem, uzsver EK, piebilstot, ka tādi kavējumi, kādi tika pieredzēti 2014.-2020.gada budžeta perioda sākumā, nozīmētu, ka aizkavētos 100 000 ES finansētu projektu, piemēram, daudzās skolās būtu jāatliek renovācijas darbi, slimnīcās tiktu novēloti piegādātas medicīniskās iekārtas un maziem uzņēmumiem būtu jāplāno investīcijas bez vajadzīgās noteiktības.
