Ceturtdiena, 19. jūlijā Vārda dienas: Digna Jautrīte Kamila Sāra
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte |  
Foto: Ieva Lūka / LETA

Sabiedriskais medijs varētu dibināt meitasuzņēmumu, kas nodrošinātu satura iepirkumu organizēšanu visām trīs Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām, kā arī nākotnē varētu tikt izmantots, lai piedāvātu ziņu aģentūras pakalpojumus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē otrdien sacīja Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte

Runājot par vienotas aģentūras izveidi satura iepirkumu organizēšanai visām trīs Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām, Belte sacīja, ka tas būtu racionāls lēmums, jo, viņaprāt, satura iepirkumu procesi noritētu efektīvāk.

Viņa ieskatā šādu uzņēmumu būtu jāveido visām trīs Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām kopīgu, lai tās varētu iepirkumos piedalīties ar labāko piedāvājumu. «Es neredzu īsti plānu, kā viena valsts varētu vest sarunas. (..) Tad vajag vienu pārstāvi, kurš atbild par rezultātu, kurš atbild par gala cenu, kvalitāti, un to nodrošina visiem trim kapitāldaļu turētājiem,» norādīja LTV valdes priekšsēdētājs.

Minētais priekšlikums izrietēja, klātesošajiem apspriežot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta otrajā lasījumā iesniegto finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka gadījumā, ja sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir meitasuzņēmums, kas sniedz komerciālos pakalpojumus, darījumi starp abām pusēm tiek veikti uz tirgus nosacījumiem, proti, tādiem, pēc kuriem līdzīgus darījumus parasti savstarpēji nesaistīti uzņēmumi.

Belte norādīja, ka ideju par sabiedrisko mediju meitasuzņēmumu dibināšanu būtu vērtīgi apspriest, jo tas veicinātu to tālāku attīstību.

Otrs viņa minētais priekšlikums LTV meitasuzņēmuma dibināšanai ir saistīts ar «Lsm.lv» tālāko attīstību. Beltes ieskatā, izmantojot meitasuzņēmuma struktūru, nākotnē uz «LSM.LV» bāzes varētu piedāvāt ziņu aģentūras pakalpojumus.

«Šie ir tikai divi piemēri. Es nerunāju par tehnikas īri un citām saimnieciskām darbībām. To mēs varam reglamentēt. Tas ir tiešām tas, kas varētu būt pats galvenais,» uzsvēra LTV valdes priekšsēdētājs.

Savukārt mazinot bažas par papildu birokrātisko slogu, ko varētu radīt meitasuzņēmumu izveide, viņš uzsvēra, ka patlaban jaunas struktūras tiek veidotas «daudz vieglākas» kā nodalīts projekts ar savu vadību un atbildību, kas neietilpst kopējā saimnieciskajā darbībā. Belte skaidroja, ka tādā veidā pastāv arī lielie Eiropas mediju holdingi, lai vienā «katlā» nejauktu kopā tādas funkcijas kā satura ražošana, tehnikas īre u.c.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pauda bažas, ka gadījumā, ja sabiedriskajam medijam tiktu izveidots meitasuzņēmums, kuram ir atsevišķa vadība, daļa no sabiedriskajiem medijiem dotās valsts budžeta naudas varētu tikt novirzīta meitasuzņēmuma vadības atalgošanai un «atrauta» satura veidošanai.

Savukārt Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S) sacīja, ka, ja LTV dibinātu meitasuzņēmumu uz «Lsm.lv» bāzes, tad runas par vienotu sabiedrisko mediju un abu raidorganizāciju integrāciju būtu bijušas veltas. Viņaprāt, portāls kā LTV meitasuzņēmuma juridiska struktūra un bāze nevarētu būt labākais risinājums sabiedriskā medija attīstībai.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji atgādināja, ka tiesības dibināt kapitālsabiedrību, kas nodarbojas, piemēram, ar sabiedriskajam medijam vitāli svarīgu jautājumu risināšanu, piemīt arī mediju uzraugam, līdz ar to meitasuzņēmums nav vienīgais risinājums sabiedrisko mediju darbības sekmēšanai.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Iness Laizāne (VL-TB/LNNK) sacīja, ka lemšanu par Reiznieces-Ozolas priekšlikumu pagaidām būtu nepieciešams atlikt, līdz tiek sagaidīts sīkāks precizējums gan no Kultūras ministrijas, gan no Finanšu ministrijas. Līdz ar to minēto priekšlikumu plānots pārrunāt nākamajā komisijas sēdē.

Kopumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta otrajā lasījumā iesniegti 49 priekšlikumi no deputātiem, atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

Kā ziņots, Saeima pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu. Jaunais regulējums paredzēs atsevišķas sabiedrisko mediju pārraudzības institūcijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kā arī veikt izmaiņas esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī.

© TVNET. Visas tiesības paturētas