RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Lembergs: Kavējoties ar dzelzceļa elektrifikāciju, Latvija zaudēs konkurences cīņā Lietuvai

LETA 1
Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs | Foto: Ieva Čīka/LETA

Kavējoties ar dzelzceļa elektrifikāciju, Latvija zaudēs konkurences cīņā Lietuvai, tāpēc valdībai vajadzētu lemt par ieguldījumu «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) pamatkapitālā, neskatoties uz to, ka tam būs ietekme uz valsts budžeta deficītu, šodien preses konferencē savu viedokli pauda Ventspils mērs, smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

Saņemtajā atzinumā no Eiropas statistikas biroja «Eurostat» teikts, ka projektam nepieciešamajai LDz pamatkapitāla palielināšanai par 120 miljoniem eiro būtu ietekme uz valsts budžeta deficītu. Pats uzņēmums projekta pirmā posma realizācijai bija paredzējis piesaistīt kredītlīdzekļus 52 miljonu eiro apmērā, taču finansiālā situācija neatļauj piesaistīt atlikušos 120 miljonus eiro.

Lai gan jau izskanējis viedoklis, ka valstij nevajadzētu ieguldīt "LDz pamatkapitālā, jo tas ietekmētu budžeta deficītu, Lembergs aicināja šim jautājumam nepieiet emocionāli.

«Mēs esam starptautiskā konkurencē. Ja skatāmies uz Ķīnas un Indijas kravām, tad tiešām šo kravu apjoms uz Latviju pieaugs, bet mēs konkurēsim, pirmkārt, ar lietuviešiem. Tādā gadījumā, jautājums, uz kurieni vedīs šīs kravas? Vēl pirms gada Lietuva teica, ka eleketrificēs savu dzelzceļu virzienā uz Baltkrieviju līdz 2030.gadam,» sacīja Lembergs. Pašlaik situācija esot būtiski mainījusies. «Ir izsludināti trīs iepirkumi, lai [Lietuvā] sāktu elektrifikāciju un pabeigtu 2021.gadā.» Turklāt, ja Latvijai ir pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums 347 miljonu eiro apmērā, tad Lietuvas dzelzceļa elektrifikācijai ES finansējums nav paredzēts. «Viņi visu finansēs no valsts budžeta. Kamēr mēs runāsim, lietuvieši uzbūvēs elektrificētu dzelzceļu līdz Baltkrievijai, baltkrievi uzbūvēs līdz viņu robežai, un Latvija vairs nebūs vajadzīga,» brīdināja Lembergs.

Kā būtisku argumentu Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas nepieciešamībai Ventspils mērs minēja vēl kādu jaunu tendenci, kas kļuvusi aktuāla tikai pēdējā gada laikā. «Pašlaik starptautiskajos pārvadājumos attīstās tāda kustība jeb labais tonis, kas nav ar direktīvu noteikts, - pārvadājumus veikt pa «zaļo» koridoru, kur neizmanto fosilo kurināmo,» akcentēja Lembergs, skaidrojot, ka vienošanās paredz kravu pārvadājumus pēc iespējas veikt pa elektrisko dzelzceļu, nevis ar dīzeļlokomotīvēm. «To ir paziņojušas, piemēram, praktiski visas lielās automobiļu kompānijas pasaulē - «Peugeot», «Fiat», «Volkwagen», «BMW», «Volvo», «General Motors» u.c. Ja būs iespēja, viņi priekšroku dos elektrificētam koridoram, jo viņiem ir jārisina arī CO2 izmešu jautājums,» skaidroja Ventspils mērs. «Ja Latvijai nebūs elektrificēta dzelzceļa, tādā gadījumā no Latvijas pakalpojumiem atteiksies, ja to varēs izdarīt kāds cits.»

«Pasaule mainās, bet Latvijas doma pagaidām atpaliek, un es te saskatu ļoti lielu neizpratni,» sacīja Lembergs, norādot, Latvijas valdībai šī ir «ļoti liela izšķiršanās».

Pēc Lemberga teiktā, valsts ieguldījums LDz pamatkapitālā nebūtu jāveic uzreiz, to varētu darīt pa daļām, neradot tik lielu slodzi uz budžeta deficītu. «Aktīva vērtība jau nesamazinās, un principā jau kaut kad var pārdot un kaut vai daļu naudas saņemt atpakaļ. Katrā gadījumā, tas ir daudz drošāks ieguldījums nekā «airBaltic» gadījumā.»

Ventspils mērs arī noraidīja izskanējušos pieņēmumus, ka Eiropas Savienības finansējumu varētu ieguldīt nevis dzelzceļa elektrifikācijā, bet, piemēram, elektrisko pasažieru vilcienu vai vagonu atjaunošanā. Tādā gadījumā netiktu sasniegts projekta mērķis - CO2 izmešu samazinājums. «Līdz ar to Eiropas naudu tāds projekts nevar iegūt. To naudu var virzīt tikai vides projektiem,» skaidroja Lembergs.

«Latvijai tāpat būs jāveic CO2 izmešu samazinājums, ko iegūtu, elektrificējot dzelzceļu. Tad CO2 izmešu samazinājums būs jāizdara citā nozarē, kur tāpat vajadzēs finansējumu no valsts budžeta. Tam jāpieiet profesionāli. Šobrīd es dzirdu augstākajā līmenī ļoti virspusēju un brīžiem pat bezatbildīgu runāšanu,» rezumēja Ventspils mērs.

Kā ziņots, valdība bija atbalstījusi dzelzceļa tīkla elektrifikāciju Rīgas virzienā no Rēzeknes un Daugavpils caur Krustpili, taču ar nosacījumu, ja tam nebūs ietekmes uz valsts budžetu. Saņemtais atzinums no Eiropas statistikas biroja «Eurostat» nozīmē, ka projektam nepieciešamajai LDz pamatkapitāla palielināšanai par 120 miljoniem eiro būtu ietekme uz valsts budžetu. Tāpēc patlaban gan Satiksmes ministrija (SM), gan LDz gatavo ziņojumu Ministru kabinetam par projekta tālāko realizāciju un alternatīvām finansēšanas iespējām.

Pēc SM un LDz pārstāvju paustā, valdībai plānots piedāvāt projektu realizēt ar ietekmi uz budžetu, nepieciešamo pamatkapitāla palielināšanu nodrošinot vēlākos gados - no 2021. līdz 2023.gadam, iespējams, arī samazinot nepieciešamo investīciju kompānijas pamatkapitālā līdz 90 miljoniem eiro.

Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pagaidām atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas no Latgales Rīgas virzienā, tā vietā projektu sākot ar pašreizējo elektrificēto posmu Pierīgā rekonstrukciju. Attiecīgā zona primāri vērsta uz pasažieru, nevis kravu pārvadājumiem. Iespējams, šādā scenārijā līdzekļu varētu pietikt arī elektrifikācijai līdz Krustpilij, taču šādas izmaiņas projektā būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Latvija ES Lietuva Ventspils Daugavpils Aivars Lembergs airBaltic
1 Komentāri