Asinis kā ārstniecības eliksīrs ne tikai vampīriem

Atjauno un sargā

Asinis jeb šķidrie audi nodrošina visus svarīgākos dzīvības procesus organismā. Tā ir unikāla dažādu bioloģiski aktīvu vielu kombinācija, ko mākslīgi pagatavot nevienam zinātniekam vismaz pagaidām nav bijis pa spēkam. Asins sastāvā esošās olbaltumvielas, aminoskābes, vitamīni, sāļi, lipīdi, glikoze, dzelzs un citi labumi stimulē šūnu atjaunošanos, sargā mūs no slimībām, uztur vienmērīgu ķermeņa temperatūru, dziedē brūces u.c. Ja ideālais asins sastāvs tiek izjaukts, organisms signalizē ar nepatīkamiem simptomiem – nogurumu, vājumu, slimībām.

Masaju kokteilis - asinis, piens un urīns

Lai uzlabotu veselību un iegūtu dzīvniecisku spēku, jau tālā pagātnē cilvēki sāka uzturā izmantot dzīvnieku asinis. Gandrīz visās tautās mājlopu vai meža zvēru asinis tikušas izmantotas kā papildinājums ēdienam vai dzērienam, un dabai tuvāk mītošie tās ēdienkartē plaši izmanto arī šodien.

Piemēram, Tanzānijas masaju ciltī cieņā ir asinis, kas iegūtas tieši no dzīva liellopa kakla artērijas.

Veicot nelielu iegriezumu, lai nenogalinātu lopiņu, gluži siltās asinis tiek lietas traukā un sajauktas ar pienu,

dažkārt pat urīnu, un lietotas kā spēcinošs dzēriens vai izmantotas īpašos rituālos. Jakutiem spirdzinošs padzēriens ir svaigas ziemeļbriežu asinis, kas palīdz labāk izturēt skarbos klimatiskos apstākļus.
Savukārt Ziemeļamerikas galējos ziemeļos dzīvojošie inuīti sevi spēcina ar roņu asiņu dzeršanu. Pēc to lietošanas asinsvadi paplašinās un kļūst tumšāki, pats cilvēks ir mundrs un atjaunots, novērojuši minētā rituāla pētnieki.

Pret tuberkulozi un nespēku

18. un 19. gadsimtā asiņu lietojums ieguva medicīnisku skanējumu. Uzliesmojot tuberkulozes epidēmijai, kas 19.gadsimta sākumā skāra trešdaļu Eiropas iedzīvotāju, izmisīgi tika meklēti iedarbīgi ārstēšanas veidi, jo antibiotiku nebija. Tolaik viena no metodēm bija arī asiņu dzeršana, kas ļāva kaut daļēji spēcināt slimības mocītos vājiniekus.
Ap to pašu laiku jaunu aristokrātisku sieviešu vidū izplatījās moderna sērga - tā sauktais bālais nespēks. To pavadīja bieža ģībšana, galvassāpes, sagurums, kam ārsti ilgu laiku nespēja rast izskaidrojumu. Pazīstamais krievu ārsts Sergejs Botkins pirmais secināja, ka iemesls šādam vājumam ir asins zudums. 19.gadsimta 30.gados tika atklāts, ka ģībšanu izraisa dzelzs trūkums organismā. Lai ārstētu bālās dāmas, Eiropas aptiekās sāka tirgot dzelzi saturošus preparātus, kas gatavoti no dzelzi bagātīgi saturošajām liellopu asinīm – mikstūras, kapsulas u.c. Šveicē pazīstams kļuva daktera Hommela ražotais hematogens no vērša asinīm.

Vēlāk, 20.gadsimta sākumā Krievijā, to sāka ražot batoniņa formā, kas šādi saglabājies arī līdz mūsdienām.

Dzelzs trūkst 20% cilvēces

Kaut gan dzīvojam jau 21.gadsimtā, arī mūsdienās dzelzs deficīts organismā ir plaši izplatīts. Pēc dažādu pētījumu datiem, ar to sirgst ap 20% Eiropas iedzīvotāju, ciešot no saguruma, miegainības, enerģijas trūkuma. Slimības, stress, neveselīgs dzīvesveids, pārslodze darbā vai sportā – situācijas dzelzs pastiprinātam zudumam ir dažādas, un tikpat daudzveidīgi ir arī tā risinājumi.
Diez vai Latvijā būsim kā francūži, kur pat mūsdienās pie lopkautuvēm interesenti var piestāt un iedzert svaigas liellopu asinis, uzlabojot savu veselību.

No asinīm nevajag baidīties, dabas radītas, tās tiešām ir lielisks dzelzs avots.

Taču dzelzi uzturā varam uzņemt arī vienkāršākām metodēm.

Gan gaļa, gan augļi

Vislabāk, jo to darām ar veselīgu, sabalansētu uzturu. Organismam vieglāk uzņemams ir dzelzs no dzīvnieku valsts produktiem – aknām, nierēm u.c. Aknu pastēte, asinsdesa, pusjēls steiks lieliski nodrošinās ar ikdienā nepieciešamo dzelzs daudzumu. Arī augu izcelsmes produktos dzelzs ir daudz, taču jārēķinās, ka organismā tas uzsūcas divreiz sliktāk nekā no gaļas produktiem.

Tāpat ievērojams daudzums dzelzs atrodams tādos veselīgos našķos kā žāvētas aprikozes, rieksti, medus, kakao,

vecmāmiņu vārītais ļoti veselīgais žāvētu augļu ķīselis, granātāboli. Īpaši labi dzelzs uzsūksies, ja papildus uzņemsiet kādu C vitamīniem bagātu augli – kivi, apelsīnu u.tml. Tāpat dzelzs rezervju uzlabošanai noderēs arī jau minētais pazīstamais saldums hematogens, kura ražošanā izmanto rūpnieciski pārstrādātas sausas liellopu asinis. Ja dzelzs rezerves uz pavasara pusi pavisam izsīkušas, piemēram, pēc pārslimotas gripas, gaļēdājiem derēs šāda recepte. Ņem mazu gabaliņu jeb aptuveni 50 gramu svaigu piena teliņa vai jaunlopa akniņu, liek blenderī kopā ar saldētām vai svaigām ogām – avenēm, zemenēm, apelsīnu vai citiem augļiem, jogurtu, visu sakuļ un izdzer. Lai labi garšo un dzelzs trūkums nekad nepiemeklē!

Konsultēja Atis Tupiņš, dietologs