Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement», ACTA) ieviešanu Latvijā ir nepieciešama plaša ekspertu diskusija, un nevar izslēgt, ka šis likumprojekts tiks noraidīts, tā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vienlaikus arī Tiesībsarga biroja speciālisti sākuši analizēt pretrunīgi vērtēto ACTA, kādas sekas izriet no tajā iekļautajām normām un vai kaut kā netiek pārkāpta privātās dzīves neaizskaramība.
Politiķi šoreiz ir pret steigu
Viņš norādīja, ka par tālāko ACTA virzību politiķi varēs lemt pēc kvalitatīvas diskusijas rezultātiem ‒ vai nu līgumu virzīt ratifikācijai Saeimā, vai pieņemt speciālu deklarāciju par ACTA piemērošanu Latvijā vai arī kādu citu risinājumu. Līguma ratifikācija ir Saeimas rokās, un teorētiski nevarot izslēgt, ka Latvijā ACTA varētu noraidīt, atzina Dombrovskis.
«Ir skaidrs, ka pašlaik mēs nesteigsimies virzīt šo jautājumu, bet tiešām organizēsim kvalitatīvu diskusiju, lai tās bažas, kas ir sabiedrībā, vai nu noņemtu, vai būtu pilna skaidrība, par ko šajā līgumā ir runa,» sacīja premjers un uzsvēra ‒ līdz ar šo līgumu nekādas jaunas saistības un normas Latvijā nestātos spēkā.
Arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) vadītājs Valdis Zatlers sacīja, ka saistībā ar ACTA nav nekādas nepieciešamības steigties, jo arī citās Eiropas valstīs to varētu pieņemt ne ātrāk kā pusotra vai divu gadu laikā. Ekspertu uzdevums ir uzsvērt sabiedrībai, ka ACTA jebkurā gadījumā iedzīvotāju brīvību nekādi neierobežotu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām ir apturējis ACTA virzību ratificēšanai Saeimā. ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai.
Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm» jeb ACTA.
Minēto nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Pavļuts protestētājiem sola nesteigties ar ACTA ratifikāciju
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, šodien tiekoties ar pretrunīgi vērtētā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement», ACTA) kritizētājiem pie valdības ēkas, solīja, ka nekādas steigas ar dokumenta ratifikāciju nebūs.
Viņš vairākkārt atkārtoja, ka pirms ratifikācijas, ja līdz tādai jebkad nonāksim, notiks nopietnas diskusijas, lai novērstu jebkādas bažas.
Pavļuts protestētājiem teica, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts arī pirms šī pasākuma. Šodienas protesta akciju viņš uzskata par normālu pilsoniskās brīvības izpausmi. Tomēr ministrs vēloties, lai sabiedrība uzklausa arī citu pušu viedokļus. Viņš neslēpa, ka ACTA atbalstītāju viedokli vairāk saņem tiešā veidā, bet publiskajā telpā to nejūt. Ministrs atturējās komentēt, kāpēc izveidojusies šāda situācija.
Ministrs atzina, ka izmainīt nolīguma tekstu, visticamāk, nebūs iespējas, taču Latvija vajadzības gadījumā varētu pievienot kādas deklarācijas un skaidrot, kā plāno piemērot vai iztulkot tās vai citas normas.
Protestētāju pārstāvis Armands Leimanis vēlējās zināt, vai ministrs var garantēt, ka turpmāko diskusiju kvalitātes līmenis būs augstāks nekā iepriekš, kad oponenti tikuši aicināti paust viedokli pēdējā brīdī. Leimanis pauda viedokli, ka piektdien, 10.februārī, rīkotā Ekonomikas ministrijas (EM) diskusija bija farss, ko EM nosaukusi par diskusiju.
Pavļuts solīja, ka rīkos labi sagatavotus pasākumus, piemēram, aprīlī gaidāma konference ar nopietniem ziņojumiem, analīzi, ekspertu diskusijām. Viņš prognozēja, ka sarunas par šo turpināsies dažādos griezumos. Piemēram, šodien notikušas diskusijas Tautsaimniecības padomē.
ACTA kritizētāji plāno turpināt akcijas par autortiesību jautājumiem
ACTA kritizētāji, kas šodien bija pulcējušies pie Ministru kabineta ēkas, plāno turpināt akcijas par autortiesību jautājumiem, teica Leimanis.
Viņš pauda viedokli, ka ACTA parakstīšana no valdības puses ir aktualizējusi vairākus jautājumus šajā jomā un aktivizējusi cilvēkus.
Pēc viņa teiktā, 13.martā iecerēta akcija pie Satversmes tiesas, protestējot pret AKKA/LAA iecerēm aplikt ar atlīdzību datu nesējus.
Savukārt, turpinot protestus pret ACTA, plānots veikt cita veida aktivitātes. Leimanis aicināja cilvēkus caur interneta vietni «labojam.lv» dot ziņu deputātiem, politiķiem un ministriem par saviem iebildumiem.
Leimanis teica, ka aktīvisti sekos līdzi ACTA virzībai un atgādinās par to, jo ir bažas, ka valsts pārstāvji centīsies nolīgumu atkal virzīt, kad sabiedrība par to būs aizmirsusi. Aktīvistu mērķis ir panākt pilnīgu ACTA apturēšanu.
Pirms tikšanās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu vaicāts, ko sagaida, Leimanis pauda viedokli, ka neko jaunu ministrs nevar pateikt. Pasākuma noslēgumā Leimanis aicināja cilvēkus pievienoties Pirātu partijai.
Tiesībsarga biroja speciālisti sākuši analizēt pretrunīgi vērtēto ACTA
Tiesībsarga biroja speciālisti sākuši analizēt pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa teica, ka premjera pienākumu izpildītāja Ilze Viņķele uzdevusi vairākām ministrijām, pieaicinot arī Tiesībsarga biroja pārstāvi, izvērtēt, kādas sekas izriet no ACTA iekļautajām normām. Šis izvērtējums kopā ar priekšlikumiem jāiesniedz valdībai turpmākai rīcībai.
Lai arī atsevišķs lūgums tiesībsargam Jurim Jansonam izvērtēt ACTA nav nosūtīts, zinot, ka tiesībsarga viedoklis šajā jautājumā tiks prasīts, biroja speciālisti sākuši analizēt šo nolīgumu, piemēram, vai netiek pārkāpta privātās dzīves neaizskaramība.
Ja speciālisti uzskatīs par nepieciešamu, tiks ierosināta pārbaudes lieta, uzsvēra Siliņa.
Pirmdienas pusdienlaikā pie Ministru kabineta ēkas notika protests pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) un tā ratificēšanu Latvijā. Uz protestu pret līgumu, kas izraisījis plašus iedzīvotāju protestus visā Eiropā, ieradās vairāk nekā 300 cilvēku. Viens protestētājs tika aizturēts.
Aizturētais cilvēks bija «Anonymous» maskā. Policisti skaidroja, ka aizturētais cilvēks vairākkārt brīdināts. Protestētājs aizturēts tādēļ, ka nav noņēmis masku. Protesta akcijas rīkotāji iepriekš aicināja cilvēkus pasākuma laikā neizmantot maskas, jo to aizliedz likums.
Notikušais izraisīja lielu protestētāju sašutumu, kuri policijas rīcību novērtēja, skaļi ūjinot un bļaujot. Aizturētais tika aizvests uz policijas mikroautobusu.
Pēc šī starpgadījuma pasākuma rīkotāji pārējiem dalībniekiem megafonā norādīja, ka protestētāji nākuši cīnīties par likumīgajām tiesībām un ka nevajag pārkāpt likumu.
