Ar kiberkaru iespējams izraisīt tādas masu nekārtības, kas nebūtu pa spēkam pat atomkaram, intervijā biznesa žurnālam «Kapitāls» sacījis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Ar kiberkaru var izraisīt lielākas nekārtības nekā ar atomkaru (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina stratēģiskie pētījumi, piemēram, tāda atombumba, kāda tika nomesta Hirosimā, spēj iznīcināt vidusmēra pilsētu, radot piesārņojumu un nogalinot cilvēkus, savukārt, ja ar tādu pašu magnitūdu tiek veikts kiberuzbrukums, iespējams atslēgt pilnīgi visas elektrolīnijas ASV vai citā valstī, stāsta Spolītis.
«Ja ārā ir mīnus 30 grādi, var iedomāties, kādas būtu sekas. Šādi ir kiberuzbrukuma mērogi,» norāda Spolītis, kā piemērus minot arī «Stuxnet» vīrusu Irānā un «Red October» vīrusu Austrumeiropā. Spolītis uzsver, ka kiberdrošība tiekot uztverta nopietni, un pie tās šobrīd arī strādā.
«Visas šīs dziļās aizsardzības, ienaidnieka ievilkšana katlā, aplenkšana jau sen pieder vēsturei. Šobrīd valda atšķirīga izpratne, tagad ir tehnoloģiju laikmets. Lai mums uzbruktu, nav vajadzīga tanku armija, pietiek palaist tālās darbības rādiusa raķeti 6000 kilometru attālumā no Latvijas, un tā ar ķirurģisku precizitāti nokritīs tajā Rīgas rajonā, kur tas nepieciešams,» sacīja Spolītis.
Viņš arī norāda, ka lielākā vai mazākā mērā kiberkarš jau norisinās, un Latvija ar savu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV jeb iestādi, kas seko kibernoziegumiem, ir priekšā daudzām Dienvideiropas valstīm.
Tomēr vēl ir daudz darba, lai aizsargātu demokrātiskās brīvības, jo virtuālā telpa rada arī ekonomisko labumu. Skandināvijas valstīs, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Taivānā, Singapūrā, arī Latvijā ļoti daudzi uzņēmumi veidojas virtuālajā vidē, radot aplikācijas mobilajiem telefoniem un tamlīdzīgi.
«Tā ir mūsu zoss, kas dēj zelta olas. Mums jānodrošina, lai šī brīvība virtuālajā vidē turpinātos,» sacīja Spolītis.
Pilnu interviju ar Spolīti var lasīt biznesa žurnāla «Kapitāls» marta numurā.