No 20. līdz 23.oktobrim starptautiskais kiberdrošības Maltā notika Kaspersky Lab gadskārtējā konference European Cyber Security Weekend. Pasākumā pulcējās uzņēmuma speciālisti, vieslektori no Nīderlandes Valsts policijas, žurnālisti un lietišķo aprindu pārstāvji no visa reģiona.
Šogad viens no galvenajiem konferences tematiem bija izspiedējvīrusi - apdraudējums, kas rada nopietnus riskus gan patērētāju, gan uzņēmumu finansēm un datiem -, īpašu uzmanību veltot mazo un vidējo uzņēmumu IT drošības vajadzībām. Papildus tam kiberdrošības eksperti sniedza pārskatu par pašreizējiem kiberdraudiem un drošības tendencēm pasaulē un reģionā, kā arī iztirzāja galvenos apdraudējumu virzienus, kas ietekmē reģionu.
IT apdraudējumu analīze 2016. gada trešajā ceturksnī parāda, ka
Eiropā 33 % lietotāju ir saskārušies ar drošības incidentiem, kas saistīti ar lokālajiem tīkliem un noņemamajiem datu nesējiem,
un 15 % sastapušies ar apdraudējumiem, kas saistīti ar internetu. Kaspersky Lab mākoņpakalpojuma statistika no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina, ka Ukrainā joprojām ir visvairāk vietējo apdraudējumu skarto lietotāju (57,9 %), tai seko Izraēla (38,5 %), Serbija un Grieķija (37,6 %), kā arī Dienvidāfrika (36,0 %). Visvairāk interneta apdraudējumu incidentu ir reģistrēts Slovēnijā (23,9 % KSN lietotāju) un Ukrainā (21,8 %), kam seko Spānija un Grieķija. Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Apvienotajā Karalistē un Čehijā ir nedaudz zemāks apdraudējumu līmenis - šajās valstīs no tiešsaistes apdraudējumiem ir cietuši 7-10 % lietotāju.
«Kiberdraudi attīstās līdztekus tehnoloģijām, ietekmējot visas individuālās un lietišķās pieredzes jomas. Ļaunprogrammatūras ne vien ātri vairojas, bet arī kļūst arvien sarežģītākas, tādējādi nodarot lielāku kaitējumu. Sevišķi strauji attīstās izspiedējvīrusi - pašlaik tie ir viens no galvenajiem IT apdraudējumiem. Mūsu pētījums liecina, ka tagad 40 % lietotāju maksā izpirkumu, kad viņu dati ir šifrēti, tādējādi tikai izdabājot kibernoziedzniekiem,» paskaidro antivīrusu kompānijas Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas direktors Eiropā Marko Preiss. «Turklāt pie apvāršņa parādās jauni riski, ko iedvesmojis lietiskais internets.
Mēs jau esam redzējuši, kā viedtelevizorus var izmantot, lai izspiegotu to īpašniekus,
un kā nepiederošas personas var atslēgt vieddurvis, tāpēc mums ir svarīgi sagatavoties pašreizējiem un turpmākajiem riskiem, ko rada šīs jaunās ierīces.»
2015.gadā un 2016.gada sākumā Kaspersky Lab ir reģistrējis vairāk nekā divus miljonus kiberincidentu ar izspiedējvīrusiem, daudzi no tiem ir guvuši plašu rezonansi sabiedrībā. Salīdzinot ar 2014./2015. gadu, uz izspiedējvīrusiem balstītu uzbrukumu skaits uzņēmumu sektoram ir seškāršojies. Eksperti prognozē, ka, kibernoziedzniekiem arvien biežāk lietojot izspiedējvīrusus, šis ļaunprogrammatūru veids var pat pārspēt banku Trojas zirgus.
2016. gada uzņēmumu IT drošības risku aptauja liecina, ka
20 % uzņēmumu visā pasaulē pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši izspiedējvīrusa uzbrukumu.
Šķiet, Eiropā šī problēma ir vēl izplatītāka, jo 28 % uzņēmumu ir saskārušies ar šo apdraudējumu. Dienvidāfrikā šis rādītājs ir nedaudz zemāks — 19 %. Izspiedējvīrusi neaprobežojas tikai ar datorlietotājiem, bet ir arī labi izstrādāti mobilajām platformām; 2016. gada otrajā ceturksnī mēs esam konstatējuši 83 048 kaitīgas instalācijas pakotnes, kas ir paredzētas mobilajām ierīcēm.
Lai palīdzētu pēc iespējas vairāk uzņēmumiem samazināt risku inficēties ar izspiedējvīrusu, Kaspersky Lab ir izlaidis bezmaksas Anti-Ransomware Tool for Business, kā arī īpašas pretizspiedējvīrusu funkcijas savos galvenajos risinājumos. Pie tam kopā ar Eiropolu, Nīderlandes Valsts policiju un Intel Security antivīrusu uzņēmums ir sācis projektu No More Ransom - tiešsaistes portālu (www.nomoreransom.org), kura mērķis ir informēt sabiedrību par izspiedējvīrusu briesmām un palīdzēt cietušajiem atgūt datus, nemaksājot izpirkumu kibernoziedzniekiem. Pašlaik projektā ir iesaistījušās 14 valstu tiesībaizsardzības iestādes.
«Mēs nemitīgi cīnāmies ar kibernoziegumiem un jo īpaši ar izspiedējvīrusiem, taču mēs varam gūt panākumus, tikai apvienojot spēkus ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un kiberdrošības uzņēmumiem. Kibernoziedzība aptver visu pasauli, tai nav ierobežojumu vai robežu, tāpēc šāda sadarbība ir obligāta. Kopā gan projektā No More Ransom, gan citos mūsu pasākumos mēs darām visu iespējamo, lai pārtrauktu kibernoziedznieku darbību un atdotu datnes atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem bez nepieciešamības maksāt izpirkuma maksu. Turklāt mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai informētu lietotājus un organizācijas par šo problēmu, jo diemžēl ne visu veidu izspiedējvīrusiem ir atšifrēšanas rīki. Datu rezerves kopiju veidošana un piesardzība tiešsaistē var ļoti palīdzēt izvairīties no inficēšanās,» sacīja Nīderlandes Valsts policijas koordinators digitālajos jautājumos Tons Māss.
