Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma Globālo informācijas tehnoloģiju (IT) ziņojumu 2015, attīstības valstis pasaulē nespēj izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (ICTs) potenciālu, lai veicinātu sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, tādējādi panākot modernākās nācijas. Pēc ziņojuma datiem Latvija IT jomā ierindojas 33. vietā pasaulē, kas ir par sešām pozīcijām labāk nekā pērn, taču, neskatoties uz Latvijas kāpumu, gan Igaunija (22.vieta, pērn 21.vieta), gan Lietuva (2014. un 2015. gadā 31.vieta) aizvien ir augstākās pozīcijās.
Ziņojums: Latvija IT jomā pakāpusies, Igaunijai - kritums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Cisco» vadītājs Baltijas valstīs Eduards Tutarašvili, komentējot Latvijas kāpumu šā gada Globālajā informācijas tehnoloģiju ziņojumā, norāda: «Pirmkārt, tā ir Latvijas veiksmīgā ES struktūrfondu apguve IT nozarē, kas palīdzēja realizēt daudz nozīmīgu projektu un veicināja digitālās vides attīstību. Otrkārt, sīvā konkurence starp Latvijas IT un interneta pakalpojumu sniedzējiem, kas veicina jaunu pakalpojumu attīstību un nodrošina arvien lielāku Interneta pakalpojumu pieejamību arī ārpus lielajām pilsētām. Treškārt, pēdējā laikā ļoti strauji attīstās jaunākās paaudzes mobilo datu savienojumi, kā rezultātā tiek nodrošināta Interneta un IT sistēmu pieejamība neatkarīgi no vietas, kur cilvēks konkrētajā brīdī atrodas.»
Ziņojumā iekļautie dati par IT infrastruktūras gatavības indeksu (NRI), kas aplūko 143 ekonomikas, vērtējot to spēju sagatavoties, izmantot un iegūt no ICT, secināts, ka
plaisa starp ekonomikām ar labākajiem un sliktākajiem rezultātiem paplašinās.
10% valstu, kas atrodas indeksa galvgalī, kopš 2012.gada piedzīvojušas divkāršu uzlabojumu, salīdzinot ar 10% valstu, kas atrodas indeksa lejasdaļā. Tas norāda, ka attīstības valstis saskaras ar lieliem izaicinājumiem, meklējot infrastruktūras, institūciju un prasmju attīstības iespējas, kas nepieciešamas, lai ieguvumi no ICT būtu pēc iespējas lielāki.
NRI 2015. gada izdevums nosauc Singapūru par pasaules līderi, kas visefektīvāk spēj izmantot ICT,
radot sociālu un ekonomisku ietekmi. Pilsētvalsts nomaina Somiju, kas ieņēma līderpozīcijas kopš 2013. gada, un Top 10 valstu sarakstā tai pievienojas cita Āzijas valsts Japāna, kas pieredzējusi iespaidīgu kāpumu par sešām vietām un ierindojas 10. vietā. Trešo vietu tūlīt aiz Somijas ieņem Zviedrija. Visaugstāko vietu no G7 valstīm ieguvušas Amerikas Savienotās Valstis (7. vieta), kurām seko Apvienotā Karaliste (8. vieta). Pasaules ceturtā lielākā ekonomika Vācija ieņem 13. vietu, un tas ir kritums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pasaules lielāko attīstības tirgu progress virzībā uz IT infrastruktūras gatavību kopumā ir licis vilties.
Krievijas Federācija ir ieguvusi visaugstāko vietu no BRICS valstīm, 2015. gadā pakāpjoties par 9 vietām un sasniedzot 41. vietu. Tai pievienojas Ķīna, kas ieņem 62. vietu. Pārējo BRICS valstu pozīcija ir pazeminājusies: Dienvidāfrika ieņem 75. vietu, kas ir kritums par 5 vietām, tai seko Brazīlija (84. vietā, kritums par 15 vietām) un Indija (89. vietā, kritums par 6 vietām).
«BRICS piemērs nav unikāls: daudzas citas valstis, kas uzlabojušas savu vietu NRI rangā pēdējās dekādes laikā, pašlaik saskaras ar stagnāciju vai regresu. Tas daļēji skaidrojams ar valstīs pastāvošo dalījumu starp lauku un pilsētu teritorijām un starp iedzīvotājiem ar dažādām ienākumu grupām, kas rada situāciju, ka
liela iedzīvotāju daļa tiek izslēgta no digitālās ekonomikas.
Ziņojums rāda, ka digitālā plaisa starp nācijām palielinās un tas rada lielas bažas, ņemot vērā pastāvīgi straujo tehnoloģiju attīstību. Zemāk attīstītas nācijas riskē arī turpmāk palikt aizmugurējā plānā,» stāsta Eduards Tutarašvili.
Ziņojumā uzrādītās ekonomikas, kurās ir augsti ienākumi, aizņem pirmās 30 topa vietas, tāpat ziņojumā nosauktas vairākas valstis, kas ir ieviesušas būtiskus uzlabojumus gan rādītāju, gan ieņemamās vietas izteiksmē. Starp tām valstīm, kas bijušas ļoti veiksmīgas, ir Armēnija (58. vietā) un Gruzija (60. vietā), kas uzrādījušas vienus no labākajiem rezultātiem, salīdzinot ar citām valstīm, kopš 2012. gada. Ārpus Kaukāza valstīm šā paša perioda laikā būtiskus sasniegumus uzrādījušas tādas valstis kā AEE (23. vieta), Salvadora (80. vieta), Maķedonija FYR (47. vieta), Maurīcija (45. vieta) un Latvija (33. vieta).
Tāpat uzlabojumi agrīnajā stadijā konstatēti dažās no pasaules vistrauslākajām un viszemāk attīstītajām valstīm. Burkinafaso, Kaboverde, Kenija, Lesoto, Madagaskara, Maurīcija, Nigērija, Tanzānija un Uganda ir pilnībā liberalizējušas savus ICT tirgus, savukārt Kenija un Tanzānija jau saskata ieguvumus no līdzīgām reformām.
«Cisco» izstrādā programmatūras, tehnoloģijas un piedāvā pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem sazināties un mijiedarboties datortīklos. «Cisco» ir pasaules mēroga līderis pētījumu veikšanā par cilvēku sakaru uzturēšanas, sazināšanās un sadarbības veidiem.