Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pētnieku grupa strādā, lai mājokļos esošie telpaugi spētu pildīt naktslampiņas funkciju. To MIT zinātnieki plāno veikt, talkā ņemot nanodaļiņas ar īpašu fermentu, kas dzelteni zaļā krāsā liek spīdēt jāņtārpiņiem. Pirmie eksperimenti ar šo nanodaļiņu implantēšanu ūdenskresēs ir bijuši veiksmīgi, jo augi spīdējuši viegli zaļganā tonī. Zinātnieki gan norāda, ka tas ir tikai sākums.
Par nanobioniku nodēvētajā zinātnes jomā MIT darbojas ķīmiskās inženierijas profesors Maikls Strano, kurš ir arī vadošais augu luminiscences iespēju pētnieks.
Nanobionikas galvenais mērķis ir augiem piešķirt jaunas īpašības, izmantojot specializētas nanodaļiņas.
Ūdenskrešu gadījumā tika izmantotas dažādu izmēru nanodaļiņas, kas saturēja luciferāzi, luciferīnu un koenzīmu A, raksta www.extremetech.com.
Luciferāze ir ferments, kas tāpat kā jebkura olbaltumviela sastāv no aminoskābēm un gaismu neražo. Luciferāze oksidē luciferīna molekulas, un, kad tās atgriežas sākotnējā stāvoklī, gan rodas gaisma. Koenzīms A savukārt kalpo, lai no nanodaļiņām izspiestu blakusproduktus, kas varētu traucēt luciferāzes un luciferīna savstarpējai reakcijai.
Ūdenskreses pētnieki ievietoja šķīdumā ar sagatavotajām nanodaļiņām pētnieki un to pakļāva augstam spiedienam. Tā iespaidā molekulas atbrīvojas no nanodaļiņām un nonāk auga šūnās, kur luciferāze un luciferīns dara to, kas tiem jādara, - savstarpēji reaģē un spīd.
Līdzšinējos eksperimentos,
lai panāktu augu luminiscenci, zinātnieki izmantoja dārgas un sarežģītas ģenētiskās inženierijas metodes.
Ar tām iespējams panākt, ka augi paši ražo luciferāzi, un ilgtermiņā tie ir funkcionālāki. Taču šādu augu radītā gaisma ir ļoti vāja, turklāt der tikai augi ar dziļi izpētītu genomu. Nanobionikas metode turpretī ir vienkāršāka un rezultāts ir intensīvāks augu spīdums.
Projekta sākumā augi spīdēja tikai 45 minūtes, taču šobrīd tās ir jau vairāk nekā trīs ar pusi stundas. Pētnieki ir pārliecināti, ka ar nanobionikas metodi spīdēšanas ilgumu un košumu ir iespējams palielināt vēl vairāk. Tiesa, lai komfortabli augu radītajā gaismā varētu lasīt grāmatu, spīdumam būtu jākļūst apmēram 1000 reižu intensīvākam.
Pētnieku ilgtermiņa mērķis ir radīt augus, kas spēj izgaismot telpu, kamēr vien tie dzīvo.
Kas zina, varbūt perspektīvā galda lampu varēs aizstāt ar augu podiņā, bet laternas ar kokiem ielu malās.
