1977.gadā palaistā kosmosa zonde Voyager 1 visticamāk ir sasniegusi starpzvaigžņu telpu. Ja ne gluži ielidojusi tajā, tad noteikti vairs nav tālu no tās.
Voyager 1 sasniedzis starpzvaigžņu telpu (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uz to zinātniekiem, kas bijuši iesaistīti Voyager 1 un Voyager 2 programmā kopš pašiem pirmsākumiem, norāda virkne saņemto datu un mērījumu.
Proti, Voyager 1, kas patlaban no Zemes atrodas apmēram 18 miljardu kilometru attālumā, ir reģistrējis strauju kosmiskā starojuma daļiņu skaita pieaugumu. Tās ir daļiņas, kas Visumā izplatās gandrīz tikpat ātri kā gaisma, bet, tuvojoties Saules sistēmai, tās heliosfērā jeb magnētiskā lauka apvalkā tiek būtiski sabremzētas vai novirzītas, lai nenonāktu līdz planētām, tostarp Zemei.
Fakts, ka mērierīču reģistrēto augstas enerģijas kosmisko daļiņu skaits ir būtiski palielinājies, zinātniekuprāt liecina par to, ka Voyager 1 vairs nepasargā heliosfēras magnētiskās īpašības un lidaparāts, kas kosmosa dzīlēs ceļo jau 35 gadus, beidzot ir nonācis līdz starpzvaigžņu telpas robežai - vidē, kur vēl nav bijis neviens cilvēka radīts objekts.
Zinātnieki uzskata, ka brīdis, kad Voyager 1 nonāks pretēji vērstā un nezināmā starpzvaigžņu telpas magnētiskā lauka ietekmē un vairs nereģistrēs lādētās Saules daļiņas, arī būs tas brīdis, ko pētnieki gaida jau vairākus gadus, - lidaparāts būs pametis Saules sistēmu.
Var atzīmēt, ka 35 gadus kosmosā lido arī dvīņu zonde Voyager 2, tiesa, tā kā tās pārvietošanās ātrums ir krietni lēnāks, tā ir nolidojusi par 2 miljardiem kilometru mazāk, turklāt virzās uz citu pusi.