Mežu atjaunošanas rādītāji Latvijā nav spīdoši

Viņš norādīja, ka mežu atjaunošanas laiks ir pieci līdz desmit gadi pēc meža nociršanas. "Krīzes laikā cirstajām platībām vēl nav iestājies atjaunošanas laiks. Tāpēc mēs nevaram sacīt, ka privātie neatjauno mežus, jo viņiem nav naudas. Pašreizējie atjaunošanas rādītāji nav spīdoši, bet kopumā ir labi – gan privātajos, gan valsts mežos. Nozīmīga ir meža atjaunošanas darbu prevencija, ko veic VMD. Svarīgi ir tas, ka termiņā neatjaunotās platības katru gadu samazinās," teica Kinna.

VMD vadītājs gan piebilda, ka lielākā daļa mežsaimnieku parasti naudu, kas tiek saņemta par koksni, neiegulda atpakaļ mežā. "Ja mežus cērt privātais, viņš reti kad investē šo naudu atpakaļ mežā. Viņš varbūt atjauno mežu, taču, ja tiek saņemta lielāka naudas summa, viņš diez vai par šiem līdzekļiem veido koksnes pārstrādi, jo pārstrādes jaudu Latvijā pietiek, it sevišķi pirmatnējo. Viņš šo naudu drīzāk izmanto citiem mērķiem," norādīja Kinna.

Jau vēstīts, ka Kinna pagājušajā nedēļā zemkopības ministram Jānim Dūklavam iesniedza atlūgumu. Atlūguma iemesls ir, pēc Kinnas uzskata, nesaprātīgās reformas VMD, kuras bija iecerējis ministrs, bet kurām Kinna nespēja piekrist. Kinna no darba vēl nav atbrīvots, jo pašlaik viņam ir slimības lapa. Kinnas pienākumus uz laiku pilda VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis

Valsts mežu dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.