/nginx/o/2018/07/16/9873302t1he233.jpg)
Latvijas mežu atjaunošana un izcirtumu apstādīšana, un šo stādījumu kopšana daudzās vietās notiek nekvalitatīvi, novērojis LTV raidījums „de facto”. Vairāki aptaujātie mežziņi secinājuši, ka pēc 80 vai 100 gadiem Latvijas mežos vairs nebūs tik daudz kvalitatīvu, piemēram, priežu , ko cirst – kā šobrīd. Priežu mežu ekonomiskā vērtība pēc 80-100 gadiem visticamāk būs daudz mazāka nekā šobrīd. Priežu meži valstī aizņem 36% no kopējās mežu platības un priežu koksne ir svarīga eksporta prece.
LTV raidījums „de facto” kopā ar mācītu mežzini Māri Mitrevicu apsekojot daudzus izcirtumus Vidzemes pusē secinājuši, ka izcirtumi netiek kopti vai arī apstādīti nekvalitatīvi un neatbilstoši normatīviem. Tas vērojams gan privātajos mežos, gan valsts mežos, kurus apsaimnieko a/s Latvijas valsts meži. Mitrevics uzskata, ka šajos izcirtumos „pēc 100 gadiem kaut kas te būs – apses, bērzi, kāda priede. Bet tā raža, ko varētu iegūt – tā vairs nav – tīrā ekonomika.”
Bieži vien izcirsto mežu vietā jauni koki tiek sastādīti, bet 2000.gadā pieņemtais Meža likums neprasīja – lai šis jaunaudzes arī tiktu koptas. 2009. un 2010.gadā Valsts meža dienests sastādījis 988 protokolus par mežu atjaunošanas noteikumu neievērošanu – pārsvarā gan privātajos mežos. Sods par šo gan ir neliels – no 50 līdz 500 latiem. To, ka ekonomiskais ieguvums no nekoptajiem izcirtumiem nākamajām paaudzēm būs daudz mazāks, atzīst arī Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Viņš gan uzsver, ka tā esot īpašnieku atbildība.
Kopš 2009.gada normatīvie akti nosaka, ka tiek pārbaudīts ne tikai tas – vai izcirtums ir apstādīts, bet vienu reizi arī – vai šis stādījums ticis kopts. Priežu mežu gadījumā šī pārbaude ir pēc 10 gadiem. Ja kaut kas nav kārtībā – tad meža īpašnieki vairs nevar saņemt jaunas izciršanas atļaujas. 2009. un 2010.gadā kopā Valsts meža dienests atteicis atļauju koku izciršanai 3607 cirsmās, gandrīz puse no šiem atteikumiem (1538) tikusi a/s Latvijas valsts mežiem.
Problēma ir tajā, ka daudziem mežu īpašniekiem nav ilgtermiņa saimniekošanas pieeja. Un bieži vien lētāk sanāk samaksāt soda naudu nevis stādīt mežu izcirstā vietā un pēc tam vēl šo stādījumu kopt.
To, ka valstij nav ilgtermiņa domāšana mežu jomā, – uzsver arī Uģis Rotbergs, inženieris mežkopis, bijušais Pasaules Dabas Fonda direktors un tagad Saeimas deputāts (V).
Vājā priežu mežu atjaunošana un jaunaudžu kopšana gan nenozīmē, ka priežu mežu pazudīs. Tomēr visticamāk, ka Latvijas viena no vērtīgākajām eksporta precēm – priežu koksne nākotnē tik lielu peļņu vairs nenesīs.
Skatīt pievienoto video.