/nginx/o/2018/07/15/9638743t1h2a94.jpg)
Atkritumu apsaimniekošanas koncernā «Eco Baltia» ietilpstošās otrreizējo izejvielu ražotājas AS «PET Baltija» pērn īstenotajā plastmasas pudeļu savākšanas eksperimentā nav līdz galam izdevies sasniegt iecerēto rezultātu, apstiprina «Pet Baltija» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Dace Jansone.
Viņa atgādina, ka šī eksperimenta mērķis bija savākt divus miljonus PET pudeļu jeb aptuveni 75 tonnas. «Ņemot vērā, ka Latvijā kopumā 2013.gadā tika savāktas un nodotas pārstrādei 5400-5600 tonnas PET pudeļu, «PET Baltija» eksperimenta mērķis nebija ambiciozs,» norāda Jansone.
Visā akcijas periodā, kas ilga no 2013.gada marta gada beigām, kopumā caur «PET Baltija» izveidotajiem taras punktiem, kuros par noteiktu cenu no iedzīvotājiem tika iepirktas PET pudeles, tika savākti tikai 1,5 miljoni PET pudeļu jeb 56 tonnas, kas ir
aptuveni 1% procents no kopējā PET pudeļu apjoma,
kas gada laikā tiek savāktas Latvijā.
«Tas ir apjoms, ko caur visā Latvijā izvietotajiem «Eco Baltia grupas» uzņēmumiem «Eco Baltia Vide», «Jumis» un «EKO Kurzeme» šķirošanas konteineriem var savākt dažu nedēļu laikā,» piebilst Jansone.
Lai arī pilotprojekta laikā visā Latvijā PET pudeles par samaksu varēja nodot 17 vietās, iedzīvotāju atsaucība kopumā vērtējama kā zema, un joprojām cilvēki izvēlas sašķirotās pudeles iemest savai dzīvesvietai tuvumā esošajos šķirošanas konteineros, secina projekta īstenotāji.
Tāpat akcijas laikā būtiski pieauga šķirošanas konteineru demolēšanas un bojāšanas gadījumi, īpaši taras pieņemšanas punktu tuvumā. Tas ļauj secināt, ka liela daļa no PET pudelēm, kas tika nodotas taras punktos, tika izņemtas no šķirošanas konteineriem, kuros apzinīgie iedzīvotāji bija metuši savas sašķirotās PET pudeles.
«Mūsuprāt, projekts kopumā apliecināja, ka Latvijā ir veiksmīgi izveidota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kuru iedzīvotāji izmanto, un samaksa nav galvenais motivējošais arguments, kāpēc cilvēki izvēlas šķirot atkritumus,» atzīmē Jansone.
Viņa norāda, ka iedzīvotāju kopējā aktivitāte «PET Baltija» īstenotajā pilotprojektā bija zemāka nekā prognozēta, un attiecīgi arī secināt, ka apsaimniekošanas sistēma šādā veidā savāktām PET pudelēm ir neefektīva un dārga.
Pēc «PET Baltija» pārstāves domām, projekta rezultāti var kalpot arī kā vēl viens arguments tam, kāpēc, piemēram, obligātās depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir novēlota un izmaksu ziņā būs pārāk dārga, īpaši ņemot vērā, ka dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidē un infrastruktūrā jau līdz šim vides apsaimniekošanas uzņēmumi un pašvaldības ir ieguldījušas daudzus miljonus eiro, lai atkritumu šķirošana iedzīvotājiem būtu ērta un pieejama.
«Pagājušajā gadā īstenotais projekts uzskatāmi arī pierāda, ka papildu vismaz 20 miljonu eiro ieguldīšana obligātā depozīta sistēmas izveidē un pēc tam vēl izdevumu pieaugums iedzīvotājiem par katru iegādāto pudeli, lai segtu depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas, nav efektīvākais risinājums,» uzskata Jansone.
Viņa atzīmē, ka samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu un veicināt izejvielu pārstrādi daudz veiksmīgāk var, attīstot atkritumu dalīto vākšanu un veidojot to pēc iespējas pieejamāku iedzīvotājiem.
«Šī gada aprīlī veiktā SKDS iedzīvotāju aptauja liecina, ka
37% iedzīvotāju jau šobrīd šķiro atkritumus
un 64% būtu gatavi to darīt arī bez kādām īpašām piemaksām, ja tiks turpināts attīstīt šķiroto konteineru tīklu,» norāda Jansone.