Lieli ziedojumi JL veikti pirms vai pēc svarīgu lēmumu pieņemšanas

 

Vairāki lieli naudas ziedojumi partijai "Jaunais laiks" (JL) pēdējā gadā veikti vai nu īsi pirms kādiem svarīgiem valsts varas vai pašvaldības lēmumiem, vai arī uzreiz pēc tiem, tā radot aizdomas par uzņēmēju vēlmi ietekmēt lēmumu, šodien raksta laikraksts "Diena".

Par to liecina gan iepriekš aprakstītie gadījumi ar pilsētas slidotavu Rīgā un Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu firmai "S&G", gan "Dienas" atklātais saistībā ar likuma pieņemšanu un zemju privatizēšanu Jūrmalā.

Lielākajā daļā gadījumu, kad runa ir par lielām summām, partijas zina, kas tām ziedo, laikrakstam sacījis politologs Jānis Ikstens, pieļaujot iespēju, ka bieži vien tādas summas netiekot dalītas bez iemesla. "Nekad nevar apgalvot, ka tā nav sakritība, bet, ja nu tādi gadījumi ir vairāki, tas izskatās šaubīgi," uzsver eksperts.

Reklāma

Arī sabiedrības par atklātību "Delna" politikas analītiķe Līga Stafecka uzsver, ka "Delnas" pētījumā par politisko partiju ienākumiem pamanītas vairākas pazīmes, kas liecina par uzņēmēju vēlmi ietekmēt politiķu rīcību.

JL pārstāvji "Dienai" šos gadījumus skaidro tikai ar sakritībām.

Laikraksts norāda uz vairākām sakritībām JL ziedojumu sarakstā. Līdz šim skaļāk izskanējis SIA "S&G" ziedojums, kura dēļ amatu atstāja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un visi JL ministri. "Svaigākais" piemērs esot pilsētas slidotavas ierīkošana Līvu laukumā. Firmas "Ionica", kura no Rīgas domes šim nolūkam saņēmusi 70 000 latu, vadītājs Rūdolfs Toms Bērziņš ziedojis JL 9960 latu tajā pašā dienā, kad paziņoti attiecīgā konkursa rezultāti.

Tomēr tās nav vienīgās sakritības. Tā pērn 22.decembrī Saeima pieņēma JL sagatavotos grozījumus Meža likumā, saskaņā ar kuriem VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) "kļūtu par vienīgo uzņēmumu Latvijā, kas nedrīkst pirkt meža zemi un reģistrēt to uz sava vārda", laikrakstam sacījis uzņēmuma Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Viņaprāt, ja grozījumi būtu pieņemti, tas būtu izdevīgi tikai meža uzpircējiem - LVM nevarētu iegādāties zemi, mazinātos konkurence tirgū, pārdošanas cenas pazeminātos.

Nedēļu pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā viens no lielākajiem meža īpašniekiem valstī Uldis Mierkalns JL kontā pārskaitīja 5000 latu. Uzņēmējs "Dienai" gan uzsvēra, ka atbalsta JL kā partiju, kas "ieguldījusi daudz pūļu Inčukalna pagasta attīstībā". Arī JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups noliedza, ka Mierkalna ziedojums būtu tieši saistīts ar JL virzīto likumprojektu, uzsverot, ka viņš arī agrāk ir ziedojis partijai.

Galu galā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, norādot, ka grozījumi "var būtiski ierobežot un samazināt valsts iespējas darboties meža zemes tirgū", decembra beigās tos nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Pēc ilgām diskusijām februāra vidū strīdīgā norma no likuma tika svītrota.

Uz iespējamu saistību starp uzņēmēju ziedojumiem un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka vispārējos jautājumos Andra Ciņa (JL) pieņemtajiem lēmumiem norāda "Dienas" rīcībā esošā informācija par Bulduru dārzkopības vidusskolas zemesgabala privatizācijas gaitu.

Dārzkopības vidusskola pērn 2.martā saņēma IZM piekrišanu izsoles rīkošanai par zemesgabala nomas tiesībām, un jau nākamajā dienā - 2005.gada 3.martā - SIA "Īpašumu attīstības projektu grupa" (ĪAPG), kas uz zemesgabalu bija pieteikusies 2004.gadā, līdzīpašnieks Igors Stepanovs JL ziedoja 3000 latu.

Tomēr vērtīgās zemes nomas tiesības izsolē ieguva nevis ĪAPG, bet Jūrmalas uzņēmējam Aleksandram Bašarinam (LPP) piederošā firma "Interhaus".

Tūlīt pēc izsoles IZM, balstoties uz Ciņa, kurš bija IZM pārstāvis vidusskolā, dienesta ziņojumu, izsoli apturēja. Viens no iemesliem - par zemesgabalu ierosināti tiesu darbi, turklāt tiesvedību sācis neviens cits kā "ĪAPG".

2005.gada jūnija beigās Augstākā tiesa (AT) atzina par nepamatotu uz "ĪAPG" prasību balstīto zemesgrāmatā nostiprināto aizlieguma atzīmi zemesgabalam un nodeva lietu vēlreiz skatīt Rīgas apgabaltiesā. Tā jūlija vidū pieņēma lēmumu, ar kuru liedza Bulduru skolai veikt jebkādas darbības ar minēto zemesgabalu. Pēc pāris nedēļām - 3.augustā - JL kontā vēlreiz nonāca 3000 latu no Stepanova.

Pēdējo ziedojumu - 7028 latus - "ĪAPG" valdes loceklis Juris Tukāns JL iemaksājis pērn 21.oktobrī - dienu pēc tam, kad vidusskolas valde nolēma tomēr neslēgt līgumu par zemes nomu ar firmu "Interhaus".

JL un tā biedrs Cinis visu laiku esot cīnījušies pret nelikumībām Bulduru dārzkopības vidusskolas privatizācijā, "Dienai" apgalvojis Jaunups. "Ja kāds ziedoja JL, lai iegūtu savā īpašumā zemi, tad kur ir šis rezultāts," uzsvēris politiķis, piebilstot, ka Stepanovs arī agrāk ir ziedojis JL. Pēc viņa vārdiem, ja kāds cilvēks patiesi atbalsta partijas politiku, nevis konkrētus lēmumus, viņš ziedo regulāri.

Viens no tiem, kas vērienīgas summas JL ziedojuši tikai vienu reizi, ir jurists Jānis Pļaviņš. Viņš JL šogad janvārī pārskaitījis 5000 latu, un Jaunups pēc ziedojuma viņu uzaicinājis iestāties JL Atbalsta padomē. Šādu iespēju uz gadu gūstot katrs, kas partijai ziedo vairāk par 5000 latu. Tiesa, "S&G" līdzīpašniece Silvija Greste, kas vada padomi, "Dienai" nevarēja pateikt, vai padomē ir Mierkalns un Tukāns, kuri arī ir tādi paši ziedotāji.

Iespējams, ka ziedojums ir saistīts ar biedrības "Jūras pakāpieni" darbību, kuras biedrs un pārstāvis ir Pļaviņš. Starp biedrību un JL vadīto Jūrmalas domi jau vairāk nekā gadu notiek tiesvedība par vērtīgu zemesgabalu Dubultos jūras krastā. Jaunups jebkādus minējumus nosauc par aplamiem, viņš pat neesot zinājis, ka Pļaviņš pārstāvējis biedrību "Jūras pakāpieni".

"Jebkurā valstī, kur atļauts ziedot partijām, viena daļa cilvēku ziedo, jo atbalsta partijas ideoloģiju, bet cita - meklējot konkrētu labumu," norāda sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne. Viņasprāt, ja sabiedrība to vēlas samazināt, jāievieš valsts finansējums partijām, jāsamazina ziedojumu apjomi vai izdevumi.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR
Māja
Māja, Ādaži, 525000 EUR
Māja
Māja, Spilve, 235000 EUR