Aptauja: ar bailēm nākotnē biežāk raugās gados vecākie, trūcīgākie, bezdarbnieki un Latgalē dzīvojošie

Pērn decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgt norādīt, vai, domājot par savu, savas ģimenes nākotni, viņi biežāk izjūt cerības vai arī bailes. 2016.gada nogalē cerības par nākotni izjuta 51% iedzīvotāju, savukārt baiļu sajūta pavadīja 38% respondentu. Vēl 11% nebija varējuši sniegt konkrētu atbildi.

Raugoties uz sniegto atbilžu reģionālo sadalījumu, secināms, ka visbiežāk ar bailēm nākotnē raugās Latgales iedzīvotāji - tur bailes par nākotni pavada 51% iedzīvotāju. Zemgalē un Vidzemē ar bailēm nākotnē raugās 41% iedzīvotāju, Kurzemē - 35%, bet Rīgā - mazāk nekā trešdaļa jeb 30% iedzīvotāju.

Domājot par nākotni, bailes biežāk izjūt bezdarbnieki - aptaujā noskaidrots, ka šādas sajūtas pavada 60% bezdarbnieku. Bailes par nākotni pavada arī katru otro pensionāru, 41% strādnieku, 36% individuālo komersantu, 34% mājsaimnieču, 27% vadītāju, 26% speciālistu. Visretāk ar bailēm nākotnē raugās skolēni - to, ka, domājot par nākotni, viņi izjūt bailes, atzina 18% izglītojamo.

Biežāk bailes, domājot par nākotni, izjūt arī personas ar zemiem (49% un vidēji zemiem (44%) ienākumiem.

Pesimistiskāk par nākotni noskaņoti arī gados vecāki iedzīvotāji. Gandrīz katrs otrais cilvēks jeb 47% vecumā no 55 līdz 74 gadiem par nākotni domā, izjūtot bailes. Aptaujas rezultāti liecina, ka, samazinoties respondentu vecumam, sarūk arī to iedzīvotāju īpatsvars, kas nākotnē raugās ar baiļu sajūtu. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, domājot par nākotni, bailes izjūt gandrīz divas reizes mazāk cilvēku - 25% šajā vecuma grupā esošo respondentu.

Bailes, domājot par nākotni, biežāk izjūt tie, kuri ģimenē runā krievu valodā - aptaujas rezultāti liecina, ka bailes izjūt 41% krieviski runājošo respondentu. Latviešu valodā runājošo vidū bailes par nākotni izjūt 36% aptaujāto. Tāpat sievietes biežāk nekā vīrieši nākotnē raugās ar baiļu sajūtu - aptaujā 40% sieviešu un 36% vīriešu atzina, ka, domājot par nākotni, izjūt bailes.

Šajā aptaujā uzrādītie rezultāti kopumā ir vērā ņemami zemāki nekā iepriekš - 2014.un 2015.gadā ar cerībām nākotnē raudzījās 61% iedzīvotāju, savukārt 2016.gadā šādu respondentu skaits krities par 10%. Savukārt par 11% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas, domājot par nākotni, izjūt bailes. 2014.gadā 30% respondentu bija norādījuši, ka uz nākotni raugās, biežāk izjūtot bailes. 2014. un 2015.gadā fiksētais rezultāts bijis optimistiskākais novērojumu vēsturē.

Vispesimistiskākās nākotnes gaidas fiksētas 2009. un 2010.gadā, kad 52% iedzīvotāju uz nākotni raudzījās ar baiļu sajūtu.