Madonas novadā plašs ugunsgrēks nopostījis granulu ražotni

Izsaukumu uz Madonas novada Bērzaunes pagasta «Grantiņiem» ugunsdzēsēji saņēmuši ap plkst.23.

Koka granula ražotnē liesmas bija izpletušās 1250 kvadrātmetru platībā, tāpēc izsludināts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks.

Ugunsgrēkā cietušo nav.

Madonas rajona Bērzaunes pagasta «Grantiņos» atrodas kokzāģētava, kurā strādājošie kokapstrādes uzņēmumi ir izveidojuši «Kokapstrādes grupu». Kā uzņēmums vēsta savā mājaslapā, kokzāģētavas komplekss izveidots uz Laimoņa Onzula zemnieku saimniecības «Latvāņi» bāzes, kas dibināta 1994.gadā.

«Grantiņos» darbojas uzņēmumi «Kokapstrādes pakalpojumu centrs», «Latvāņi», «Turbo AK», «O Indra» un «Īpašumi AK».

«Kompānijā apvienojušies sava aroda pratēji - profesionāli meistari. Uzņēmējdarbības mērķis - nodrošināt pilna kokapstrādes cikla servisu, kas sniedz klientiem plašas izvēles iespējas un ļauj iegūt uzticamu partneri mājas būvniecībā un labiekārtošanā,» par sevi vēsta uzņēmums.

Madonas novadā šonakt degusī

granulu rūpnīca ir daļa no kokapstrādes kompleksa «Kokapstrādes grupa», kas ir ļoti svarīgs uzņēmums Madonas novadam,

jo ir lielākais uzņēmums novadā gan pēc apgrozījuma, gan pēc nodarbināto skaita, informēja Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans.

Tāpat uzņēmumā tiek ražota augstas kvalitātes koksnes produkcija, kura tiek eksportēta ļoti lielos apjomos.

«Kokapstrādes grupas», kurā iekļauti vairāki kokapstrādes uzņēmumi, pamatnodarbošanās ir līmēta bezzaru materiāla ražošana, tāpēc granulu un brikešu ražošana ir tikai daļa no šī uzņēmuma.

Pašvaldība cer, ka komplekss darbību turpinās, ko apliecinājuši arī uzņēmuma īpašnieki.

Privātajā sektorā šī uzņēmumu grupa ir lielākais darba devējs novadā, nodarbinot vairāk nekā 200 darbinieku, no kuriem neliela daļa strādā granulu cehā. Tāpat uzņēmums šogad plāno lielas investīcijas ražošanas attīstībā. Arī pašvaldība ir ieplānojusi tuvākajos gados palīdzēt uzņēmumam ar asfaltēta ceļa izbūvi, kas ved gar uzņēmumu.

Hačatrjans uzskata, ka ugunsgrēks ne pašvaldības, ne uzņēmuma plānus neatcels.

Pašvaldības spēkos ir diezgan maz iespēju palīdzēt šāda veida nelaimes gadījumos. Svarīgākais ir, lai būtu operatīva attieksme no apdrošinātājiem, jo, kā rāda pieredze, pie līdzīgiem gadījumiem apdrošināšanas kompānijas ļoti ilgi izskata katru gadījumu, dažkārt cenšas izvairīties no apdrošināšanas summu izmaksas, jo summas ir lielas. Nereti arī notiek tiesvedība starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju, kas nozīmē, ka uzņēmumam tiek iesaldēti milzīgi līdzekļi, kas jāiegulda ražošanas atjaunošanā, tas var kavēt attīstību.

Pašvaldība var palīdzēt uzņēmumiem pie šādām nelaimēm ar iesaistīšanos problēmu risināšanā ar Valsts iestādēm, kas var rasties, ja, piemēram, projekts ir realizēts par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un attiecīgās uzraugošās iestādes mēģina ieviest kādas sankcijas gadījumos, ja tiek apturēta ražošana, neskatoties uz to, ka tas ir nelaimes gadījums.

Par konkrētu palīdzību šajā gadījumā šobrīd pašvaldība runāt nevar, pārstāvji ir sazinājušies ar īpašniekiem, ja tiks atrasts veids, kā palīdzēt, noteikti tas tiks darīts.

Savukārt SIA «Kokapstrādes grupa» īpašnieks un SIA «Latvāņi» direktors Laimonis Onzuls komentāru aģentūrai LETA sniegt atteicās.

Salīdzinoši nesen SIA «Latvāņi» ekspluatācijā nodevusi jaunu ražošanas līniju.

Izmantojot jauno skaidu pārstrādes līniju, tikusi sākta jauna produkta - kokskaidu brikešu - ražošana, kas pēc ražošanas tiek pakotas, izmantojot termopakošanas metodi. Produkta ražošanai tiek izmantotas zāģskaidas, žāvēšanai izmantojot īpašu inovatīvu žāvēšanas tehnoloģiju - tuneļtipa caurplūdes žāvētavu. Ražošanas līnija tikusi izveidota ar ERAF finansējuma atbalstu.

«Latvāņi» gandrīz pilnībā pieder Onzulim. Uzņēmums datus par darbību pērn nav iesniedzis, savukārt 2013.gadā tas strādājis ar 8,7 miljonu eiro apgrozījumu un nepilnu 2500 eiro peļņu.