Grūtups: Godmanis pieļāva vēsturisku kļūdu

"90.gados mēs daudz ko nesapratām un nezinājām, un tā bija viena no mūsu ideoloģiskajām kļūdām. Mums šķita ļoti labi, ka šeit ar savu kapitālu ienāk ārzemnieki - vai tie būtu zviedri, vācieši, angļi, amerikāņi vai kas -, tad mūs tik ātri nevarēs okupēt, ja dažādām valstīm te kaut kas piederēs, mūs aizstāvēs," norāda jurists. "Man diezgan ātri pielēca, ka nevajag savus uzņēmumus tik viegli pārdot, ka vajag īstenot protekcionismu. Es saprotu, ka mēs nevaram visu noturēt, ka nācijas jauda nav tik liela. Taču jānotur - pēc iespējas."

Grūtups akcentē, ka patlaban Latvijas tautai ir atņemts pareizākais ceļš, ar ko lepoties, - ar saviem ražojumiem.

"Mēs daudz ko taisījām gan 30.gadu beigās, gan - it sevišķi - padomju laikā. Un tad likvidējām šo ražošanu, izvirzot ideju, ka mums te ir kaut kādi tirdzniecības krustceļi un tiem klāt vēl vajag vienīgi lauksaimniecību un bankas. Tā ir Godmaņa liktenīga vēsturiska kļūda, ka viņš savas pirmās premjerēšanas laikā izvirzīja nepareizas ekonomikas ideoloģijas tēzes," uzskata bijušais Augstākās Padomes deputāts.

Bija nepieciešams saglabāt tradicionālo ražošanu un, ja neesam spēcīgi privātās iniciatīvas jomā, uzņēmumus nodot valsts ziņā.

"Es jau arī esmu bijis klāt pie privatizācijas procesiem - vairāk gan pie denacionalizācijas. Mans grēks ir namīpašumu denacionalizācijas divi likumi. Tas, ka man pieraksta privatizāciju un visu pārējo, - tās ir pilnīgas muļķības. Augstākajā Padomē es biju un balsoju - tur Tautas frontes frakcijā bija sava disciplīna, sava ideja, gudri cilvēki. Es tad nejutos tik gudrs. Toreiz nacionāli svarīgos jautājumos paklausīju tiem, kas toreiz skaitījās autoritātes," laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atceras Grūtups.

Toreiz politiķi domājuši, ka cilvēkiem jādod divas lietas: personiskā brīvība un privātīpašums, un viss notiks. "Taču nenotika nekas - tautai bija par maz prāta un jaudas, tā nebija gatava. Plus vēl kalpa komplekss. Tas parādās arī tajā brīdī, kad cilvēks gatavs braukt uz ārzemēm kalpot citam kungam, kas viņam nedaudz vairāk maksā, taču viņš nevar uzņemties iniciatīvu. Te arī mūsu - Augstākās Padomes deputātu - kļūda. Mēs ar vieglu roku pakļāvāmies liberālajai teorijai un visu privatizējām, kā dēļ ļoti daudzas nozares izčibēja un pazuda."

Grūtups uzskata, ka atsevišķas nozares, kā arī ostu infrastruktūru nevajadzēja privatizēt. Tad cilvēkiem būtu darbs.

Viņš apstiprina, ka Augstākajā Padomē uzklausīti "dažādi ārzemju gudrinieki". "Pieļauju, ka pastāvēja noteikti spēki, kas vēlējās, lai Latvija atgādinātu Vāciju pēc Otrā pasaules kara - kad eksistē tikai zemnieku saimniecības, savukārt ražošana ir vāji attīstīta. Jo visi jau saprot - tiklīdz parādās lielražošana, nācija uzreiz paliek spēcīga. Tiklīdz nav lielražošanas, arī nācija izčib."

Komentējot savu sadarbību ar ekspremjeru Andri Šķēli (TP), kura politiskās darbības laikā daudzi Latvijas uzņēmumi nonāca ārzemnieku rokās, Grūtups atzīst, ka arī šis politiķis, tāpat kā daudzi, bija pakļauts liberālajām idejām, proti, ka viss ir pērkams un pārdodams. Līdzīgi domā pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš pārstāvot cilvēkus, kam ir vienīgi finanšu un ekonomiskā izglītība, bet nav dziļākas humanitāras izpratnes par nāciju un valsti.

"Skaidrs, ka arī Šķēle daudzas būtiskas lietas nesaprata, - tāpat kā tagad to nesaprot Dombrovskis. Taču pašlaik neizprast procesus - tas ir vēl lielāks grēks nekā toreiz. Laiks pagājis. Sekas skaidri redzamas," akcentē jurists.