Ķīnas pēdējo laiku aktīvi piekoptā «parādu diplomātija» nozīmē citām valstīm izsniegto aizdevumu izmantošanu politiskas ietekmes iegūšanai «ievainojamās» valstīs Āzijas un Klusā okeāna reģionā, secināts ziņojumā, kurā identificētas vairākas valstis, kas no Ķīnas aizņēmušās milzīgus līdzekļus, kurus tās īsti nevar atļauties atmaksāt, vēsta Lielbritānijas medijs «The Guardian».
Ziņojumu sagatavojuši Hārvarda universitātes Džona Kenedija politiskās analīzes studenti – tas ir neatkarīgi veikts pētījums, ar mērķi aplūkot un novērtēt Ķīnas stratēģiju attiecībā uz ASV ietekmi Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Ziņojums sagatavots ASV Valsts departamenta vajadzībām.
Ziņojumā identificēti 16 «mērķi» Ķīnas taktikai izsniegt milzīgus aizdevumus valstīm, kas tos nevar atļauties, lai vēlāk šos aizdevumus nepieciešamības gadījumā izmantotu kā instrumentu politiskas un stratēģiskas ietekmes iegūšanai.
Lai arī Ķīnas investīcijas infrastruktūrā Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs obligāti nenozīmē vēršanos pret ASV vai globālām interesēm, problēmas var rasties gadījumos, kad Ķīna šo «parādu diplomātiju» pielieto, lai rīkotos pretēji ASV interesēm, vai arī gadījumos, kad iekšējo stabilitāti valstī vai reģionā, kur ASV ir stratēģiskas intereses, negatīvi ietekmē neilgtspējīgas parādsaistības.
Pētījumā secināts, ka vislielākās bažas šobrīd rada situācija Pakistānā un Šrilankā, kur Ķīnas «parādu diplomātijas» process jau sasniedzis līmeni, kad valsts valdība parādu dēļ ir spiesta Ķīnas pārziņā nodot kādu stratēģisku objektu, piemēram, ostu vai militāro bāzi.
Ziņojumā minētas arī vairākas citas valstis, kuras no Ķīnas ir saņēmušas lielus aizdevumus. Šajās valstīs gan Ķīna vēl nesot sākusi izmantot parādu sviru procesu ietekmēšanai sev vēlamā virzienā.
Viena no šādām valstīm ir Papua-Jaungvineja. Valsts, kas tradicionāli bijusi Austrālijas «orbītā» un ietekmes zonā, ir saņēmusi ievērojamus aizdevumus no Ķīnas.
Lai arī šie kredīti pagaidām nerada būtiskas bažas, tomēr ir skaidrs, ka Papua-Jaungvineja var piedāvāt Ķīnai stratēģiski nozīmīgu atrašanās vietu. Ķīnas interesi varētu piesaistīt arī apjomīgās dabas resursu rezerves Papua-Jaungvinejā.
Starp reģiona valstīm, kuras saņēmušas ievērojamus aizdevumus no Ķīnas ir arī Kambodža, Laosa un Filipīnas.
Šīs valsts ietilpst Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijā (ASEAN), kas nozīmē, ka Ķīnai paveras iespējas iegūt zināmu pastarpinātu ietekmi arī šajā organizācijā, teikts ziņojumā.
Ziņojumā arī norādīts, ka 2023,gadā noslēdzas ASV brīvās asociācijas vienošanās ar Mikronēziju, Palau un Māršala salām, un tas var negatīvi ietekmēt ASV stratēģiskās iespējas reģionā, tajā pašā laikā dodot iespējas Ķīnai nostiprināt savas pozīcijas un ietekmi.
Pētījuma autori pauž viedokli, ka Ķīnas metodes ir «ārkārtīgi konsekventas».
Tās sākas ar investīcijām infrastruktūrā, ko Ķīna piedāvā tās vienu triljonu ASV dolāru vērtā Ķīnas valdības iniciatīva, mērķis ir veicināt transporta savienojuma izveidošanu starp Ķīnu un citām valstīm.
Ķīna citām valstīm arī aktīvi piedāvā ilgtermiņa aizdevumus ar pagarinātiem atvieglojumu periodiem – šādi kredīti ir ļoti pievilcīgi valstīm ar vājākām ekonomikām un pārvaldību.
Vērienīgie būvniecības projekti, kuros bieži vien piedalās arī Ķīnas uzņēmumi, bieži pārsniedz to sākotnējās izmaksas un reizēm arī nesasniedz vēlamo rezultātu, sarežģī projektu «saņēmējvalstu» iespējas atmaksāt šos aizdevumus.
Savukārt pēdējais solis Ķīnas stratēģijā ir parādu atgūšana.
Kad valstis nonāk situācijā, kad tās vairs nespēj pildīt savas saistības, Ķīna turpina šīm valstīm piedāvāt dažādus atvieglojumus vai pat daļēju parādu norakstīšanu apmaiņā gan pret politisku ietekmi gan arī stratēģiski nozīmīgiem aktīviem vai «iespējām».
Piemēram, Šrilanka piešķīra Ķīnai 85% daļu 99 gadu līgumā par tiesībām nomāt Hambantotas ostu valsts dienvidu daļā.
Šis darījums ziņojumā nodēvēts par necaurskatāmu un potenciāli strīdīgu. Tas noslēgts pēc aptuveni desmit gadu laikā izveidojušās Šrilankas parādu «atkarības» no Ķīnas.
2007.gadā Ķīna piešķīra Šrilankai 361 miljona ASV dolāru aizdevumu Hambantotas ostas izbūvei, lai gan iepriekš tika paustas nopietnas bažas par šī projekta komerciālo dzīvotspēju.
Vēlāk Ķīna aizdeva Šrilankai vēl 1,9 miljardos dolāru, kas tika izlietoti gan turpmākai Hambantotas ostas attīstīšanai gan lidostas izveidošanai.
2017.gadā, kad tika parakstīts līgums par ostas iznomāšanu, Šrilanka Ķīnas kontrolētiem uzņēmumiem kopumā bija parādā jau vairāk nekā astoņus miljardus dolāru.
Situācija ar Hambantotas ostu veicinājusi bažas, ka tā agrāk vai vēlāk kļūs par Ķīnas jūras bāzi Šrilankā.
Ķīna ir investējusi vai aizdevusi naudu infrastruktūras projektu īstenošanai vairākās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs.
Bieži vien tie ir ļoti apjomīgi projekti, kuru vērtība veido ievērojamu daļu no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta.
Ķīnas izsniegtie aizdevumi gandrīz obligāti paredz, ka attiecīgo infrastruktūras projektu būvniecība tiek uzticēta Ķīnas uzņēmumiem, kuri ļoti bieži nemaz neizmanto vietējo darbaspēku, bet ieved strādniekus no Ķīnas.
Ķīna ir arī izrādījusi centienus palielināt savu militāro klātbūtni valstīs, ar kurām tā sadarbojas, tādējādi radot satraukumu attiecīgā reģiona lielvalstī Austrālijā.
Ziņojumā uzsvērts, ka lai mazinātu Ķīnas ekspansiju Āzijas un Klusā okeāna reģionā, ASV būtu aktīvāk jāstiprina attiecības ar reģiona valstīm un jāpiedāvā palīdzība to parādu problēmu risināšanā, kā arī jāveicina Indijas loma kā attiecīgā reģiona līderim.
Ķīna, protams, uzsver, ka Ķīnas aktivitātes un investīcijas reģiona valstīs nekādā gadījumā neesot uzskatāmas par maskētu neokoloniālismu. Tāpat Ķīnai neesot mērķa apdraudēt un graut reģionālo stabilitāti.
