Valsts Dzelzceļa administrācija trešdien ir pieņēmusi lēmumu uzdot VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmumam AS «LatRailNet» (LRN) veikt izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmā attiecībā uz uzcenojuma piemērošanu sabiedriskā pasūtījuma dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, ceturtdien informēja Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
Pēc viņa teiktā, šāds lēmums pieņemts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasībām, kas iekļautas Dzelzceļa likumā un kuras «LatRailNet» nebija līdz galam ņēmusi vērā. «LatRailNet» pērn apstiprinātajā infrastruktūras maksas shēmā sabiedriskā pasūtījuma pasažieru pārvadājumiem bija noteikusi uzcenojumu pilno izmaksu līmenī, tādējādi saglabājot sistēmu, kas no valsts budžeta katru gadu prasījusi subsīdijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.
Iesalnieks uzsvēra, ka Valsts Dzelzceļa administrācija kā nozares regulators nevarēja piekrist «LatRailNet» noteiktajam uzcenojumam pilno izmaksu līmenī sabiedriskā pasūtījuma pasažieru pārvadājumiem. Līdz šim nepieciešamība maksāt valsts subsīdijas vērtējama nevis kā likumā noteiktais tirgus maksātspējas rādītājs, bet kā apstiprinājums pasažieru pārvadātāju nespējai samaksāt noteikto infrastruktūras maksu. Tāpat veidotos situācija, ka komercpārvadātāji, tostarp citās valstīs, par identiskiem infrastruktūras pakalpojumiem maksātu vairākkārt mazāku maksu nekā Latvijas valsts pasūtījumu pildošie pārvadātāji.
Iesalnieks piebilda, ka līdz ar izmaiņām publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmā attiecībā uz uzcenojuma piemērošanu sabiedriskā pasūtījuma dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem valsts budžeta subsīdiju apmērs pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai varētu sarukt par 30 miljoniem eiro.
Tāpat viņš uzsvēra, ka, izpildot Valsts Dzelzceļa administrācijas lēmumu, vismaz 3-4 reizes jeb par apmēram 30 miljoniem eiro samazināsies dzelzceļa infrastruktūras maksa, kas AS «Pasažieru vilcienam» (PV) ik gadus jāmaksā LDz un ko ik gadu PV nespējas samaksāt dēļ subsidē valsts.
Iesalnieks skaidroja, ka, pilnībā ieviešot Latvijas un ES normatīvo aktu prasības, sākot no 2019.gada LDz kļūs par valsts subsidējamu uzņēmumu, līdzīgi kā tas ir arī pārējo ES publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju gadījumos. Turpmāk valsts subsīdijas saņems nevis pārvadātājs, bet gan infrastruktūras pārvaldītājs, kura pienākums ir nodrošināt pārvadātājiem lētus un kvalitatīvus infrastruktūras pakalpojumus. Savukārt, valsts pienākums, saskaņā ar Dzelzceļa likuma prasībām, ir nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, nepieļaujot juridiskās maksātnespējas iestāšanos.
Viņš uzsvēra, ka jaunā kārtība dos iespēju valstij no LDz turpmāk pieprasīt skrupulozu pamatojumu katrai no vasts budžeta sedzamajām izmaksu pozīcijām, kas paver plašas iespējas samazināt lielos un potenciāli nevajadzīgos kompānijas tēriņus. Jaunā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēma stimulēs infrastruktūras pārvaldītāju samaināt infrastruktūras izdevumus. Tādējādi ietaupītos finanšu līdzekļus būs iespējams izlietot citām nozares vajadzībām, piemēram, kravu pārvadājumu segmenta atbalstam.
Pēc viņa teiktā, līdz ar jauno kārtību būtiski paaugstināsies arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu konkurētspēja salīdzinājumā ar konkurējošajiem transporta veidiem, piemēram, autobusu pārvadājumiem. Būtiski samazinoties infrastruktūras maksai, atbrīvosies līdzekļi, ko ieguldīt pakalpojumu kvalitātes un cenas uzlabošanā, kā arī pārvadājumu apmērā palielināšanai. Tāpat iepriekšminēto infrastruktūras izdevumu piespiedu samazinājuma dēļ varētu sarukt infrastruktūras masa kravu pārvadātājiem, kas arī ir ieguvums nozarei.
Jau ziņots, ka 2016.gadā stājās spēkā izmaiņas Dzelzceļa likumā, kas balstās uz ES Direktīvas 34/2012 prasībām, paredzot no 2019.gada maksu par infrastruktūras lietošanu pārvaldītājiem noteikt nevis infrastruktūras pārvaldītāja LDz pilno izmaksu līmeni , kā tas bija līdz šim, bet gan tiešo izmaksu līmenī, ar to saprotot tikai tās papildus izmaksas, kuras pārvaldītājam rodas konkrētā vilciena dēļ. Šīs izmaksas ir strikti definētas attiecīgajā ES Regulā un to lielums ir vairākkārtīgi mazāks par līdz šim lietotajām pilnajām izmaksām. Likums paredz arī izņēmuma gadījumu attiecībā uz tiem kravu pārvadājumiem, kas tiek veikti uz vai no trešajām valstīm ar 1520 milimetru sliežu ceļu platumu, kuriem atļauts saglabāt pašreizējo pilno izmaksu principu. Pārējos gadījumos iepriekšminētajām tiešajām izmaksām uzcenojumu drīkst piemērot vienīgi gadījumā, ja konkrētā pārvadājuma segmenta tirgus maksātspēja to atļauj.
