Bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa, kurai 2016.gada rudenī pēc vienošanās ar prokuratūru tika noteikts 11 100 eiro naudas sods par kukuļa piesavināšanos, sākusi strādāt jurista amatā Rīgas domes Satiksmes departamentā, vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».
Pagājušā gada nogalē, apstiprinot pašvaldības budžetu, departaments bija pieprasījis izveidot vairākas papildu amata vietas, tostarp trīs juriskonsulta amatus. Savukārt šā gada marta beigās tika izsludināts konkurss uz vakanto departamenta Administratīvās pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas galvenā jurista tiesvedības jautājumos amatu.
Komisijai vērtējot 11 pieteikušos pretendentu atbilstību izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, izglītību, profesionālo kompetenci, darba pieredzi, kā arī sociālo kompetenci, lielāko punktu skaitu ir saņēmusi tieši bijusī tiesnese Bērziņa. Viņa darbu departamentā sākusi 21.maijā ar 1382 eiro mēnešalgu pirms nodokļu nomaksas.
«Ivetai Bērziņai ir maģistra grāds jurisprudencē, 15 gadu profesionālā pieredze tiesvedības jautājumos tiesneša amatā, īpaši civillietu tiesvedībā,» personāla atlases komisijas argumentus laikrakstam minēja Satiksmes departamenta preses pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Tāpat departamentā uzsvēra, ka galvenā jurista tiesvedības jautājumos amata vieta nav valsts amatpersona un saskaņā ar amata aprakstu Bērziņa nepiedalīsies iepirkuma komisijas darbā.
Bērziņas pienākumi jaunajā darbā būšot nodrošināt tiesvedību juridisko vadību un departamenta pozīcijas aizstāvību, izstrādāt dažādu juridisko dokumentu projektus, kā arī veikt citu departamenta struktūrvienību izstrādāto dokumentu projektu tiesiskuma pārbaudi.
LETA jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada oktobrī sāka kriminālprocesu, izmeklēšana slaikā noskaidrojot, ka uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, kura uzņēmumi bija iesaistīti dažādās tiesvedībās, lai panāktu viņam labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanu, vairākkārt nodeva kukuļus.
Vēlāk KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret uzņēmēju - par kukuļdošanu.
Kā aģentūrai LETA 2016.gadā apliecināja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe, Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods noteikta tiesību ierobežošana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu.
Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.
