Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, iekļāvis arī Artusa Kaimiņa «KPV LV» un «Liepājas partiju». Kaimiņš savā sociālā tīkla «Facebook» profilā norādījis, ka grāmatvedim maksāšot arī turpmāk zem minimālās algas.
«KPV LV ir viens darbinieks, kurš tur strādā. Un tas ir grāmatvedis. To pieprasa likums. Mēs to pildām. Grāmatvedim mēnesī politiskā partija KPV LV tērē līdz 100€, kurus iemaksā mūsu biedri. Viņa uzdevums ir apkopot ziedojumus, lai ik pēc 10 dienām, tos parakstītus iesniegtu KNAB. Un mēs katru mēnesi būsim šajā VID sarakstā,» teikts Kaimiņa ierakstā.
Ziņots, ka VID sarakstā iekļauta, piemēram, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija, Ferratum Bank limited, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, filmu studija Rija, Latvijas Žurnālistu apvienība, Ascendum, Latvijas Rakstnieku savienība, SIA «Rīgas Kinostudija», SIA «RBSSKALS Special Projekt» un citi.
Minimālās algas maksātāju vidū ir vairākas reliģiskās organizācijas, kā Jēkabpils Vecticībnieku draudze, Ādažu Evaņģēliski luteriskā draudze, Rīgas Vissvētākās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze un citas.
Dienests minimālās algas maksātājus publicē reizi mēnesī.
Tāpat sarakstā iekļautas dzīvokļu īpašnieku biedrības, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, kā arī fiziskās personas, kas ir darba devēji.
VID skaidroja, ka, šī informācija ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Aprēķinot uzņēmuma darbinieku vidējo algu, tiek ņemts vērā darba devēju ziņojumos norādīto darbinieku nostrādāto stundu skaits. Darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi.
Saskaņā ar «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.» otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido «aplokšņu algas» (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.
