Konkurences padomes (KP) būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem, informēja KP.
KP varēs piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pārkāpumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KP informēja, ka Augstākā tiesa (AT) 17.maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.
KP atgādināja, ka 2014.gadā KP konstatēja vairāku «Moller» grupā ietilpstošo komersantu vismaz piecu gadu garumā veiktu sistemātisku savas dalības saskaņošanu iepirkumos. KP konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības nerīkojās neatkarīgi no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām - «Moller Auto Baltic», «Harald A.Moller» un «Heinz Wilke Autohandel». KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100% to dalību meitas sabiedrībās.
Administratīvā apgabaltiesa, izskatot mātes sabiedrību pieteikumu par nepamatotu solidārās atbildības noteikšanu, šo pieteikumu apmierināja un KP lēmumu atcēla šajā daļā. Spriedumā norādīts, ka Konkurences likums neparedz solidāru atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumam, kas nav tiešais pārkāpējs. Taču AT, izskatot KP kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un atzina, ka spriedumā ietvertā analīze ir nepareiza un nepietiekama. Proti, Konkurences likuma subjekts ir tirgus dalībnieks, kas ir saimnieciskas jeb ekonomiskas darbības veicējs, neatkarīgi no šādas ekonomiskās vienības juridiskās formas. Tādējādi Konkurences likuma subjekts ir arī mātes sabiedrība. Šādu novērtējumu apstiprina arī Eiropas Savienības (ES) Tiesa, kuras atziņas ir piemērojamas Latvijas tiesiskā regulējuma interpretācijā.
KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička norādīja, ka AT spriedums kliedē jebkādas neskaidrības, vai mātes sabiedrība atbild par meitas sabiedrības veiktiem konkurences tiesību pārkāpumiem un atbilst arī ilgstošai ES konkurences tiesību piemērošanas izpratnei. «Ceram, ka tiesas spriestais mudinās mātes sabiedrības Latvijā pārvērtēt esošo pārraudzības kārtību, lai nodrošinātu konkurences noteikumu ievērošanu visas uzņēmumu grupas ietvaros,» teica Spička.
Tāpat AT spriedumā par nepareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secinājumu par nepieciešamību KP pierādīt, ka mātes un meitas sabiedrības veido vienu tirgus dalībnieku, ja konstatējama mātes sabiedrības 100% dalība. Saskaņā ar AT spriedumu Konkurences likumā ietvertais regulējums ir pietiekams, tāpēc nav pamatojuma, ka Latvijas tiesībās iztrūktu tiesiskais pamats atbildības piemērošanai mātes sabiedrībai. Tādējādi nav pamata arī apgalvot, ka esošais konkurences tiesību regulējums būtu pretrunā ar Satversmi.
Jau ziņots, ka AT Administratīvo lietu departaments atkārtotai izskatīšanai nodevis vienu no izdalītajām lietām KP strīdā ar automašīnu «Volkswagen» oficiālo dīleru un importētāju grupu - lietu par grupai solidāri piemēroto sodu atcelšanu.
LETA arī ziņoja, ka iepriekš apgabaltiesa nolēma izdalīt no administratīvās lietas atsevišķā tiesvedībā «Harald A.Moller AS», «Moller Auto Baltic AS» un «Heinz Wilke Autohandel GmbH» prasījumus par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu, kā arī izdalīt no administratīvās lietas atsevišķā tiesvedībā SIA «SD Autocentrs» pieteikumā ietvertos prasījumus par minētā KP lēmuma atcelšanu, naudas soda samazināšanu un lietā noslēgtā izlīguma neatbilstību tiesību normām.
Sešiem uzņēmumiem - «SD Autocentrs», SIA «Ripo Autocentrs», «Moller Auto Krasta», «Moller Auto Ventspils», «Moller Auto Latvia» un «Volkswagen» importētājam Baltijas valstīs «Moller Baltic Import» - par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183 eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmā tika pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.
KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt - nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas. Savukārt automašīnu importētājs Latvijā - vairumtirgotājs «Moller Baltic Import» - ne vien zināja un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali starp dīleriem, bet arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.
«Moller» grupas uzņēmumi Latvijā nepiekrita KP lēmumam un apstrīdēja to tiesā. To ieskatā uzņēmumi nav kavējuši vai ierobežojuši konkurenci, un «Volkswagen» pircējiem ar to darbībām nav nodarīts nekāda veida kaitējums, tādēļ KP lēmumā aprakstītā vairākus gadus senā situācija nav klasificējama kā konkurences tiesību pārkāpums.