Lai arī viduslaikos dzīvnieki gluži kā cilvēki par paveiktiem noziegumiem varēja tikt tiesāti, ieslodzīti un pat pakārti, tomēr palaidnīgajiem sivēniem, razbainiekiem suņiem vai burvjiem kaķiem netika liegta aizstāvība advokāta veidolā.
Viduslaikos advokātus vajadzēja arī palaidnīgiem dzīvniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurku invāzija pilsētā var kļūt par ārkārtīgi nepatīkamu un pārāk biežu problēmu, tomēr viduslaikos eksistēja tikai viens veids, kā pieklājīgi atbrīvoties no kaitīgajiem grauzējiem: aizsūtīt tiem draudzīgu, bet stingru brīdinājuma vēstuli.
Izklausās diezgan absurdi, tomēr viduslaikos tieši tā mēdza cīnīties ar dzīvniekiem, kas apzināti kaitēja cilvēkiem un pārkāpa likumu. Attiecībā pret noziegumu un sodu, tie netika uzskatīti par atšķirīgiem no cilvēkiem un, kā 1906. gadā rakstīja vēsturnieks Edvards P. Evanss, žurkām bieži tika «izsūtīts draudzīgs brīdinājums, lai rosinātu tās apdomāties un pamest cilvēku mitekļus.»
Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», dzīvniekiem bieži tika piespriests nāvessods, tomēr ne bez iepriekšējas izmeklēšanas un kārtīga tiesas procesa, kurā dzīvnieku glābt no cilpas vai sārta centās profesionāli advokāti.
1457. gadā septiņas Francijas cūkas tika apcietinātas pēc tam, kad centās noslepkavot piecus gadus vecu zēnu. Tiesas process norisinājās ar tiesnesi un advokātu, kas aizstāvēja cūkas. Rezultātā nāvessods tika izpildīts tikai vienai cūkai, bet pārējās tika atbrīvotas.
Kāpēc gan toreiz dzīvniekiem tika nozīmēti advokāti un veikti gari tiesas procesi? Kāpēc šodien mēs medijos nelasām par cūkām, kurām piespriests pārāk mazs cietumsods, vai kaķiem, kas norīkoti veikt piespiedu darbu?
Pētnieki, kas specializējas viduslaiku pētniecībā, ir izvirzījuši vairākas iespējamās teorijas, kāpēc dzīvnieki tika tiesāti līdzīgi cilvēkiem. Viena no tām ir tāda, ka pie vainas bija viduslaiku cilvēku mentalitāte, kas bija pārsātināta ar māņticību un stingru hierarhiju. Viduslaiku cilvēki ticēja, ka Dievs ir cilvēku padarījis par dabas kroni, lai tas pasaulē ievestu kārtību.
Savukārt citi uzskata, ka šādi tiesas procesi kalpoja kā brīdinājums citiem lopkopjiem un dzīvnieku saimniekiem, lai tie savus mājdzīvniekus labāk pieskatītu.