VNĪ īsteno 16 projektus ar ERAF finansējumu € 33,3 miljonu apmērā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) sāktās programmas «100 adreses Latvijas valsts simtgadei» ietvaros patlaban īsteno pavisam 16 valstiski nozīmīgus projektus, kuriem paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 33,3 miljonu eiro apjomā, pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš norādīja, ka ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu sākti deviņi energoefektivitātes celšanas, trīs degradēto teritoriju revitalizācijas, kā arī četri valsts robežas muitas kontroles punktu rekonstrukcijas projekti. Visus šos projektus plānots pabeigt laikposmā no 2019. līdz 2022.gada nogalei.

«Ejam lieliem soļiem uz priekšu. Ar dažiem projektiem esam tikai starta pozīcijās, bet atsevišķos kā, piemēram, robežas muitas kontroles punktos, jau pēc vairākiem mēnešiem plānots sākt būvdarbus. Esam devuši solījumu sabiedrībai, ka attīstīsim un pārvaldīsim Latvijas valsts īpašumus pēc vislabākās prakses, vienlaikus apgūstot būvniecības nozarei pieejamos finanšu resursus,» pauda Neimanis.

Lai uzlabotu robežkontrolei nepieciešamo pamata infrastruktūru, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un raitāku, ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu paredzēts uzlabot trīs objektus: Latvijas-Krievijas robežkontroles punktu Terehova-Burački, Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktu Pāternieki-Grigorovščina, Latvijas-Baltkrievijas robežkontroles punktu Urbāni-Silene, kā arī veikt pievadceļa Lavri-RŠV Bruņiševo infrastruktūras uzlabošanu. Tuvāko nedēļu laikā plānots izsludināt konkursu otro kārtu par būvdarbu sākšanu Pāterniekos, Terehovā un Silenē. Tas nozīmē, ka būvdarbi šajos robežšķērsošanas punktos, ja nebūs pārsūdzību, varētu tikt sākti jau vasara beigās, pieļāva Neimanis.

Attiecībā uz energoefektivitātes celšanas projektiem, kas nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, patlaban vēl tiek precizēts, tieši kurās valsts ēkās tie tiks īstenoti. Būvdarbu un projektu izmaksas tirgū ir būtiski pieaugušas, un tas samazina iespējas rast atbilstošu valsts budžeta līdzfinansējumu.

Savukārt, lai uzlabotu sociālekonomisko vidi un attīstītu sabiedrībai pieejamus multifunkcionālus kultūras infrastruktūras objektus, sākta Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Rīgā, Lubānas ielā 80, starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju centra «TabFab» izveide Rīgā, Miera ielā 58A, kā arī Prototipēšanas darbnīcu izveide Rīgā, A.Briāna ielā 13, informēja Neimanis.

Kā vēstīts, kopumā VNĪ uzsāktās programmas «100 adreses Latvijas valsts simtgadei» ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu