Jaunā pētījumā noskaidrots, ka neandertāliešu deguni bija attīstījušies tik lieli tāpēc, ka tiem bija nepieciešams vairāk gaisa nekā modernajiem cilvēkiem.
Neandertāliešu lielie deguni ļāva tiem ieelpot vairāk gaisa
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Proceedings of the Royal Society B», tika izmantoti neandertāliešu un moderno cilvēku galvaskausu digitālie modeļi, lai noskaidrotu, kā gremošana un elpošana ir ietekmējusi attiecīgās būtnes sejas struktūru. Tādā veidā zinātnieki tiecās pārbaudīt hipotēzi, ka neandertāliešu lielie deguni un masīvās pieres veidojušās to ēšanas paradumu rezultātā.
Tomēr beigās zinātnieki nonāca pie pārsteidzoša secinājuma, proti, neandertāliešu lielais deguna izmērs ir veidojies to aktīvā dzīvesveida un vēso laikapstākļu dēļ, kā rezultātā tiem bija nepieciešams lielāks skābekļa daudzums, lai saglabātu savu ķermeņa temperatūru.
«Neandertāliešiem ķermeņa siltuma saglabāšana bija daudz nozīmīgāka nekā mums, jo to dzīvesveids bija daudz aktīvāks, kā arī apģērbs, iespējams, nebija tik funkcionāls. Rezultātā tiem bija jāsadedzina lielāks tauku daudzums, lai saglabātu ķermeņa siltumu,» skaidroja viens no pētījuma autoriem Kriss Stringers (Chris Stringer).
Rezultātā neandertāliešu nāsis attīstījās lielākas, lai tie varētu uzņemt lielāku skābekļa daudzumu. Pateicoties tam, neandertālieši spēja ieelpot ne vien lielāku daudzumu gaisa, bet arī elpot caur degunu ātrāk nekā modernie cilvēki.