«Swedbank» samazinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,7% līdz 3,3%, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.
«Swedbank» samazinājusi Latvijas inflācijas prognozi līdz 3,3%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze nākamajam gadam saglabāta nemainīga - 2,5%.
Tāpat «Swedbank» samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 4,2% līdz 3%, bet nākamajā gadā banka joprojām prognozē IKP pieaugumu par 3,2%.
Vienlaikus banka samazinājusi arī gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam Lietuvā. Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze 2018.gadam samazināta no 3,3% līdz 3%, bet prognoze 2019.gadam nav mainīta un joprojām ir 2,5%.
Bankas analītiķi joprojām sagaida, ka Igaunijā šogad patēriņa cenas augs vidēji par 3%, bet nākamajā gadā - par 2,5%.
Savukārt Lietuvas IKP pieaugums šim gadam joprojām prognozēts 3,2% apmērā, bet 2019.gadā - 2,5% apmērā, kamēr Igaunijas ekonomika, pēc bankas ekonomistu aplēsēm, šogad augs par 3,9%, bet 2019.gadā - par 3%.
«Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks atzīmēja, ka pasaules ekonomikā šogad ir straujākā izaugsme kopš 2011.gada, bet auguši protekcionisma riski.
«Pērn pasaules un Eiropas izaugsme patīkami pārsteidza. Izaugsmi veicināja augošs pieprasījums, kā arī noskaņojuma uzlabošanās. Šogad gaidāms, ka pasaulē kopumā izaugsme kļūs vēl nedaudz spēcīgāka; Eiropā straujākais temps jau aiz muguras, bet izaugsme joprojām būs strauja. Līdz ar izaugsmi pieaug nodarbinātība un sarūk bezdarbs. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, kas vedina domāt, ka diezgan drīz gaidāms jūtamāks algu kāpums arī Eiropas lielāko valstu ekonomikā. Ekonomikai augot, mazinās monetārās politikas atbalsts, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka varētu pārtraukt «naudas drukāšanu» šī gada rudenī, paaugstinot refinansēšanas likmes 2019.gada pavasarī. Trīs mēnešu EURIBOR likme varētu nonākt plusos nākamā gada sākumā. Starpbanku likmes augs, bet joprojām būs zem inflācijas līmeņa,» pauda Kazāks.
Viņš arī norādīja, ka galvenie negatīvie riski ekonomikas izaugsmei, kā pēdējā laikā ierasts, ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. «Šā gada sākumā ir būtiski pieauguši protekcionisma riski un ar tiem saistītā nenoteiktība, kas var mazināt starptautiskās tirdzniecības apmērus un negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas izaugsmi. ASV prezidenta [Donalda Trampa] retorika un importa tarifu ieviešana, kā arī ASV tirdzniecības partneru, īpaši Ķīnas, reakcija ir sašūpojusi ekonomikas noskaņojumu. Šobrīd gan vēl ir grūti saprast, cik daudz no pateiktā tiks īstenots un cik būtiski varētu būt pasaules tirdzniecības ierobežojumi. Tirdzniecības karš būtu sāpīgs visām pusēm, tāpēc ticamāks scenārijs ir bravūrīga retorika ar samērā nelielu praktisku rīcību un negatīvu ekonomisku efektu. Šādas krasas noskaņojuma svārstības var izraisīt kritumus finanšu tirgos - jo īpaši ASV, kur akciju vērtējumi ir ļoti augstos līmeņos, kas līdztekus politikai, ir otrs svarīgākais negatīvo risku avots,» minēja Kazāks.
Tāpat viņš minēja, ka eirozonas izaugsmes temps pērn sasniedza augstāko punktu, kas, ciklam nobriestot, šogad jau kļūs nedaudz lēnāks, bet joprojām būs ļoti solīds. Izaugsme eirozonā 2018.-2019.gadā būs ap 1,8-2,2%, un to vēl arvien balstīs zemas procentu likmes. Augs arī Krievijas ekonomika - par apmēram 2% gadā.
«Pērn Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā - IKP pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Ja skatāmies pa nozarēm, praktiski visur kāpums. Mīnusi iezīmējās vien finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas skaidrojams ar nerezidentu banku biznesa segmenta samazināšanu. Šī segmenta biznesa apmēri samazinās jau kopš 2016.gada. Latvijas ekonomika turpinās spēcīgi augt arī nākamos pāris gadus, bet, ņemot vērā nobriestošo biznesa ciklu un citus faktorus, tas notiks lēnāk. Izaugsmes prognozi šim gadam esam pavilkuši uz leju no 4,2% līdz 3%, un tam ir divi iemesli - izaugsmes vājums pērnā gada nogalē un straujāks kritums nerezidentiem sniegto finanšu pakalpojumu apmērā šogad. Savukārt 2019.gadā, iepriekš minēto faktoru ietekmei izzūdot, ekonomika augs jau mazliet straujāk - par 3,2%,» klāstīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī samazinājās investīciju aktivitāte, tādējādi IKP auga lēnāk, nekā gaidīts. Šā gada izaugsmei tas nozīmē negatīvu bāzes efektu un tādējādi gada izaugsme būs lēnāka. Vēl viens iemesls vājākai izaugsmei šogad ir nerezidentu segmenta banku biznesa samazināšanās, kas notiks straujāk nekā pērn, ņemot vērā, ka prasības pret bankām ir kļuvušas stingrākas. «Latvijā bankas var iedalīt divās grupās - rezidentu bankas, kurām galvenais klients ir vietējais iedzīvotājs vai uzņēmējs, un nerezidentu bankas, kuras galvenokārt apkalpo citu valstu klientus. Šie divi biznesa modeļi Latvijā ir ļoti nodalīti. Nerezidentu segmenta bankām biznesa modeļa specifikas dēļ jaunās prasības izpildīt ir grūti, tāpēc to bizness mazināsies. Uz vietējo ekonomiku ietekme būs neliela, un izaugsme Latvijā kopumā vēl arvien būs plaša un strauja,» teica Kazāks.
Pēc viņa teiktā, augoša ārējā pieprasījuma ietekmē eksporta sniegums šogad un nākamgad solās būt labs. Ražotājiem gan būs jādomā, kā kāpināt jau tā augsto jaudu noslodzi; te par sevi var likt manīt iepriekšējo gadu zemais investīciju apmērs. Arvien aktuāls jautājums būs ražīguma celšana, ņemot vērā darbaspēka trūkumu un ar darbaspēku saistīto izmaksu kāpumu. Līdz ar biznesa cikla nobriešanu lielāku lomu ekonomikas izaugsmes virzīšanā noteiks iekšzemes pieprasījums, proti, investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. «Arī valdība vēlēšanu priekšvakarā tērēs jestri, veidojot budžeta deficītu tuvu 1% no IKP,» prognozēja Kazāks.
Viņš norādīja, ka investīcijas pamatkapitālā pērn pieauga par aptuveni 16%. Ņemot vērā zemo bāzi un to, ka aptuveni ceturto daļu no pieauguma, visticamāk, var skaidrot ar «airBaltic» lidmašīnu iegādi, pērnā gada pieaugums vairs nešķiet tik jaudīgs. Pie tam gada nogalē ceturkšņa laikā bija pat kritums. «Investīciju pusē vēl ir, kur augt. Līdz ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi un nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas investīciju izaugsme arī šogad gaidāma divciparu līmenī. Būvniecība joprojām būs straujāk augošā nozare,» teica Kazāks.
Pēc viņa minētā, negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un veicināt vidējās algas kāpumu, ko šogad straujāku padara arī minimālās algas paaugstināšana par 13%. Vidējā bruto alga šogad augs tuvu pie 9%. «Jāpatur prātā, ka tik strauju algu pieaugumu bez ražīguma izaugsmes ilgstoši noturēt nav iespējams. Tāpēc darba devējiem jārūpējas par ražošanas/pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošanu, tostarp jādomā par tehnoloģiskiem risinājumiem, savukārt darba ņēmējiem ir jādomā par savu prasmju uzlabošanu un papildināšanu. Algu izaugsme kopā ar akcīzes nodokļu paaugstināšanu šogad uz augšu pavilks inflāciju, un tā būs 3,3%, bet nākamgad jau atkal lēnāka - ap 2,5%. Neskatoties uz inflāciju, pirktspēja pieaugs, labvēlīgi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu,» uzsvēra Kazāks.
Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā.