Specdienests uzsver nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvāku «Rail Baltica» projekta vadību

2017.gadā Baltijas valstu parlamenti ratificēja iepriekš valdību vadītāju parakstīto līgumu par «Rail Baltica» īstenošanu, kas atkārtoti apliecināja, ka Baltijas valstis apņemas īstenot sākto projektu. Minētais politiskais lēmums vērtējams kā pozitīvs signāls «Rail Baltica» tālākajai virzībai, tomēr šā projekta virzībai Latvijā ir jākļūst aktīvākai un mērķtiecīgākai, un tieši nākamajos gados būs jāpanāk būtisks progress projekta īstenošanā, uzsvērusi DP.

Pārskatā uzsvērts, ka pie projekta saskaņoti būtu jāstrādā visiem iesaistītajiem subjektiem, lai panāktu tā īstenošanu. DP vērtējumā, «Rail Baltica» projekts ir viena no iespējām un alternatīvām, kam ir potenciāls būtiski uzlabot ekonomiskās drošības vidi Latvijā kopumā.

Tāpat pārskatā teikts, ka tranzīta nozarē, kas turpināja balstīties galvenokārt uz kravu pārvadājumiem no Krievijas, pērn nebija novērojamas nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Aizvadītajā gadā turpinājās tranzīta kravu samazinājums Latvijas tranzīta koridorā, ko galvenokārt izjuta Latvijas dzelzceļa sistēma un trīs lielākās ostas.

Šāda tendence bija prognozējama un vērojama jau iepriekš, un ir saistīta ar Krievijas īstenotu ilgtermiņa politiku, kas vērsta uz kravu pārorientēšanu uz savām ostām, norādījusi DP.

Pārskatā teikts, ka Krievijas transportēto kravu apjoma samazinājuma tendence pērn kļuva izteiktāka nekā iepriekš. Krievija konsekventi turpināja īstenot kravu pārvirzīšanu no Baltijas valstu tranzīta koridoriem uz savām ostām.

Līdztekus ekonomiskiem apsvērumiem Krievijas rīcību šajā jautājumā ietekmēja arī politiski lēmumi, kas tika īstenoti, izmantojot administratīvas metodes, secinājusi DP. Piemēram, Krievija palielināja administratīvo spiedienu, lai kravu īpašnieki Krievijā izvēlētos pārtraukt sadarbību ar Latvijas ostu termināļiem.

Tomēr līdzšinējais kravu apjoma samazinājuma temps Latvijas tranzīta koridorā kopumā vērtējams kā mērens, uzskata DP. Šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, kas dod Latvijas tranzīta nozares uzņēmumiem un par nozari atbildīgajām valsts institūcijām laiku, lai reaģētu uz prognozējamo kravu apjoma samazinājumu un piemērotos jaunajiem apstākļiem.

Aktivitātes, kas tika īstenotas, lai mēģinātu saglabāt noteiktu Krievijas kravu plūsmu uz Latviju, nav devušas vēlamo rezultātu, secinājusi DP. Nozares interesēs ir turpināt attīstīt alternatīvus pakalpojumus tranzīta un loģistikas jomā. Latvijas tranzīta nozares spēlētājiem šis pārejas posms būtu jāizmanto, lai mainītu un pārorientētu savu darbību līdzīgi kā to ir spējuši daudzi ražotāji, kas savai produkcijai ir atraduši jaunus noieta tirgus, teikts pārskatā

Vienlaikus 2017.gadā notikušie procesi apliecināja, ka alternatīvu kravu piegādātāju piesaiste ir ilgtermiņa process un, piemēram, Ķīnas kravu transportēšanā ievērojams progress nenotika. Jārēķinās, ka kravu piesaistes procesā pastiprinās reģionālā konkurence un līdzīgas iniciatīvas tiek īstenotas arī Latvijas kaimiņvalstīs, atzīmējusi DP.

Vienlaikus DP min arī pozitīvas tendences, piemēram, kravu pieaugums autopārvadājumu jomā, kā arī konteineru pārvadājumu apjoma palielinājums Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tas liecina, ka kravu reģionā un tālākos tirgos pietiek, bet ir jāprot pielāgoties situācijai un jāspēj konkurēt, lai tās piesaistītu, uzsver eksperti.

Attiecībā uz enerģētikas drošību DP norāda, ka lēmums valstij iegādāties daļu no AS «Conexus Baltic Grid» kapitāldaļām ir vērtējams kā viens no būtiskiem elementiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka dabasgāzes tirgū Latvijā ir pārstāvētas valsts intereses. Vienlaikus «Conexus Baltic Grid» kapitāldaļu atsavināšanas process vēl nav noslēdzies un uzņēmuma darbības efektivitāte arī turpmāk būs aktuāls jautājums.