Priekšlikumu ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu saskaņos ar ECB

Likuma izmaiņas rosināja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.

Tikšanās laikā ar Saeimas komisiju visi Latvijas Bankas padomes locekļi atzina, ka par minētajiem priekšlikumiem vēl nepieciešamas diskusijas, tomēr būtiskus iebildumus bankas vadība nepauda.

Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.

Likumu arī iecerēts papildināt ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam. Likumprojektā cita starpā iecerēts, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja centrālās bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju minētie likuma grozījumi tiks saskaņoti ar ECB. Plānots, ka likuma grozījumi ar ECB tiks saskaņoti pirms Saeima lems par to apstiprināšanu trešajā lasījumā.

Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.

Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.

Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.