/nginx/o/2018/07/05/8088270t1hb662.jpg)
Neziņa par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējām ieņemt amatu rada bažas par Latvijas iespējām piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pieņemšanā, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju atzina Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Viņa informēja, ka ECB sēdes notiek ļoti bieži un tajās piedalās arī pārstāvji no Latvijas Bankas, tomēr situācijā, kad Rimšēvičam ir liegts ieņemt amatu, Latvija nevar piedalīties ECB padomes balsojumos.
«Jo ātrāk [būs skaidrs, vai Rimšēvičs var ieņemt centrālās bankas prezidenta amatu], jo labāk. Nenoteiktība mums nenāk par labu,» piebilda Razmusa.
Viņa atzina, ka Latvijas Bankas pārstāvi var deleģēt ECB padomes sēdē, tomēr tajā mūsu centrālās bankas pārstāvis var paust viedokli, bet nevar piedalīties balsojumā.
«Arī tajās retajās reizēs, kad Rimšēvičs nevarēja piedalīties ECB sēdē, tika pilnvarota persona, kas tajā var piedalīties un izteikt viedokli, bet nevar balsot,» informēja Razmusa.
Pēc viņas teiktā, neziņa par Rimšēviča iespējām atgriezties amatā rada problēmu, ka Latvijai nebūs balsstiesību svarīgu ECB lēmumu pieņemšanā.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Viņa pienākumus šobrīd pilda Razmusa.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)