No brīdinājuma līdz vairākiem miljoniem eiro. Ko pēdējo gadu laikā sodīja FKTK?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodus bankām piemēro ik pa laikam. Parasti sodi tiek piemēroti par to, ka bankas nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā un citiem pārkāpumiem.

«Norvik banka» un «Rietumu banka»

Pērnā gada vasarā FKTK paziņoja, ka komisija sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB) mērķa pārbaudē konstatēja, ka abas Latvijas bankas nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem.

«Norvik bankā» laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam un «Rietumu Bankā» no 2009.gada līdz 2015.gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

FKTK «Norvik banku» sodījusi ar 1 324 667 eiro, uzliekot pienākumu bankai izvērtēt iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi, piesaistot ārējo auditoru kompāniju.

Savukārt «Rietumu Banka» sodīta ar 1 566 604 eiro, un bankai uzlikts pienākums izvērtēt iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi, piesaistot ārējo auditoru kompāniju.

Abas lietā iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi - bankas spētu rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 2 891 271 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā.

Soda nauda aprēķināta, ņemot vērā gan atklātos pārkāpumus mērķa pārbaudēs, gan arī plānotajās klātienes pārbaudēs. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Abas bankas ir arī apņēmušās pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, kā arī, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.

Pirms paziņošanas par sodiem «Norvik bankai» un «Rietumu bankai» soda vēl trīs bankas

Pērnā gada jūnijā FKTK paziņoja, ka tā piemērojusi soda naudu «Reģionālajai investīciju bankai», «Baltikums Bank» un «Privatbank» kopumā 641 514 eiro apmērā.

Soda naudas tika piemērotas, jo atsevišķi šo banku klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation's Counterproliferation Center (FIB)) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas - «Reģionālā investīciju banka», «Baltikums Bank» un «Privatbank» - nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Starpvalstu sadarbība šādu noziedzīgu shēmu atklāšanā liecina, ka, apzinoties riskus, kas saistīti ar Latvijas kā augoša reģionāla finanšu centra attīstību, Latvijas uzraudzības iestādes nodrošina risku pārvaldīšanu un mazināšanu gan NILLTFN, gan starptautisko sankciju jomā.

Soda naudu piemēro arī AS «Meridian Trade Bank»

Soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā piemēroja, jo FKTK ir konstatējusi, ka tā nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome bija pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Izsaka brīdinājumu «SEB bankai»

Pērna gada pavasarī FKTK brīdināja banku, jo banka nebija pilnībā ievērojusi Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvo noteikumu prasības, noteiktajā termiņā, nenodrošinot noteiktos limitus vienkāršotajam internetbankas autorizācijas rīkam - kodu kartei.

AS «SEB banka» gada sākumā veica pāreju uz jaunu IT un klientu apkalpošanas pamatsistēmu, kas prasīja visu resursu iesaisti un klientu komunikāciju, tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvo noteikumu prasību ieviešana netika laicīgi nodrošināta.

Vienlaikus FKTK un AS «SEB banka» noslēdza izlīgumu par administratīvās lietas izbeigšanu.

Pie ievērojama soda tikusi arī «Swedbank»

2016.gada beigās komisija un «Swedbank» noslēdza izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus.

Līgumā paredzēts piemērot Swedbank soda naudu 1,36 miljonu eiro apmērā, un banka brīvprātīgi jau ir sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Latvijas lielākajai bankai ir piemērots sods par nepietiekamu iekšējās kontroles sistēmu attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu.

Pārbaude konkrēti aizdomīgi darījumi nav konstatēti. Tā kā pārbaude kopumā un tās secinājumi bija primāri saistīti ar ārzonu nerezidentu apkalpošanu, banka ir nolēmusi vispār slēgt šādu klientu apkalpošanu, lai pilnībā distancētos no šādiem riskiem nākotnē.

Banka uzsvērusi, ka Latvijas un starptautiskā reputācija tai ir svarīgāka, tādēļ tiek un tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi risku novēršanai.

Sods «Latvijas Pasta bankai»

2016.gada vasarā tika ziņots, ka komisija piemērojusi AS "Latvijas pasta banka» soda naudu 305 000 eiro apmērā par konstatētajiem pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Nosakot Bankai piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā Bankas finanšu rādītājus, kā arī to, ka Banka ir atzinusi pārbaudēs konstatētos trūkumus un apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus to novēršanai un bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, cita starpā, veica arī pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā (Kroll report), veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012.-2013.gadā.

FKTK un banka noslēdza administratīvo līgumu, ar kuru banka apņemas novērst FKTK pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā un Kredītiestāžu likuma un NILLTFN likuma un tiem pakārtoto normatīvo aktu ievērošanā.

«ABLV Bank» sods 3,1 miljona eiro apmērā

2016.gada pirmajā pusē komisija ziņoja, ka ABLV Bank un tās valdes loceklis Aleksandrs Pāže, kurš pašlaik jau ir atkāpies no amata, ir noslēguši trīspusēju administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Kredītiestāžu likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā.

Līgumā tika paredzēts piemērot bankai soda naudu 3 166 682 eiro apmērā un izteikt brīdinājumu par NILLTFN jomu atbildīgajam Bankas valdes loceklim Aleksandram Pāžem.

Parakstot administratīvo līgumu, FKTK, banka un Pāže bija vienojās noslēgt izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem.

Nosakot Bankai piemērojamās soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kā arī bankas apņemšanos turpmākā pusotra gada laikā ieguldīt savas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā finanšu līdzekļus ne mazāk kā 6.5 milj. eiro apmērā, tāpēc soda nauda netiek piemērota maksimālajā apmērā, bet gan 3.1 milj. eiro, kas atbilst 2.5% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam FKTK par NILLTFN prasību pārkāpumiem, kas veikti pēc 2014. gada 28.maija, ir tiesīga piemērot soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas veidotu lielāku summu, nekā Bankai šajā gadījumā noteiktā soda nauda.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK veica pārbaudi par vairākiem klientiem, kuri, kā minēts publiski pieejamajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā (Kroll report), veikuši darījumus ar mērķi iegūt kontroli pētījumā minētajās Moldovas bankās 2012.-2013. gadā.

Cita pārbaude tika veikta arī par citiem klientiem, t.sk. klientu, kuram banka izsniegusi nenodrošināto aizdevumu (overdraftu) 2010.gadā, kura ietvaros piešķirtie līdzekļi tika izmantoti, lai radītu iespējamu apdraudējumu trešo pušu interesēm (kreditoriem, investoriem), kā dēļ banka tika pakļauta nesamērīgi augstam reputācijas riskam.

FKTK ir konstatējusi, ka banka nav nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu atbilstošā apjomā. Dažos gadījumos banka nebija veikusi klienta sākotnējo izpēti pirms darījuma attiecību uzsākšanas klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim atbilstošā apjomā.

Tāpat arī darījuma attiecību laikā banka nebija aktualizējusi informāciju par klienta saimniecisko darbību un nav veikusi darījumu pastāvīgu uzraudzību tādā apjomā un kvalitātē, lai savlaicīgi pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

Banka pietiekamu uzmanību nebija pievērsusi klientam netipiski lieliem, sarežģītiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kā arī nebija veikusi dažu klientu darījumu pastiprinātu uzraudzību padziļinātās izpētes ietvaros.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu