«Latvija daudzus gadus bijusi banku galvaspilsēta austrumos,» laikrakstam norādīja kāds vārdā nenosaukts ekonomists, kurš dzīvo Rīgā. «Mums ir acīmredzamas priekšrocības - daudz krievu valodā runājošo, kopš padomju laikiem pastāvējuši biznesa kontakti, cilvēki cits citu pazīst. Cilvēki no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas raugās uz Latviju un uzskata to par ļoti drošu, jo tā ir Eiropas Savienībā, kur spēkā ir Eiropas Savienības likumi.»
Pirms iestāšanās ES Latvijas banku sektorā ienāca vairākas Zviedrijas bankas, kas vēl joprojām dominē vietējā tirgū. Savukārt Latvijas un citu valstu bankas galvenokārt koncentrējas uz nerezidentu tirgu. Tas palielinājās 2012.gadā, kad finanšu krīzi piedzīvoja Kipra - ofšoru centrs, ko plaši izmantoja cilvēki no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām. Līdz ar to noguldītāji meklēja citas iespējas. Latvijas amatpersonas gan ilgi uzstāja, ka no postpadomju valstīm ieplūstošā nauda esot «tīra».
«Daļa no tās ir likumīga. Taču daļa ir netīra,»
laikrakstam «Financial Times» norāda Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. «Robeža starp leģitīmu nerezidentu uzņēmējdarbību un naudas atmazgāšanu ir ļoti šaura.»
