Polijas virzība prom no demokrātijas ceļa Latviju nostāda dilemmas priekšā, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Polijas virzība prom no demokrātijas ceļa Latviju nostāda dilemmas priekšā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts norādīja, ka Polijas valdība turpina pieņemt dažādus lēmumus, kas no Eiropas Savienības (ES) puses tiek uztverti kā tiesību un likumiskās varas sistēmas vājināšana. Viņaprāt, šis process virzās uz zināma veida konfrontāciju.
«Tomēr es uzskatu, ka ir nereāli Polijai zaudēt balsstiesības ES ministru padomē, jo šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums,» teica Kariņš, piebilstot, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau ir skaidri norādījis, ka Ungārija izmantos savas tiesības bloķēt šādu soli.
Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka Latvija jautājumā par ES un Polijas nesaskaņām ir dilemmas priekšā. No vienas puses Polija ir ļoti svarīgs Latvijas stratēģiskais partneris, bet tajā pašā laikā Polijas valdība virzās pret-demokrātiskā virzienā, kas dara ļoti bažīgu, atzīst Kariņš.
«Polijas valdības lēmumi neiepriecina. Tas ir arī mūsu valdības pārstāvju jautājums, vai spēsim vai nespēsim kontaktos ar poļu kolēģiem mudināt viņus nepieņemt visus lēmumus tā, kā viņi to ir iecerējuši,» piebilda Kariņš.
Jau ziņots, ka EK trešdien iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus. ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.
Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien apsūdzēja ES «melošanā» par viņa valsts tiesu reformām dažas stundas pēc tam, kad EK sāka bezprecedenta tiesisko procedūru. «Ļoti daudzi Eiropas institūciju pārstāvji stāsta melus par Poliju. Viņi melo. Viņi melo, sakot, ka Polijā ir pārmaiņas, kas ved uz likuma varas pārkāpumiem, jo mēs uzlabojam demokrātijas standartus,» Duda paziņoja Polijas komerctelevīzijas kanālā «Polsat».
Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss deva Varšavai trīs mēnešus laika, lai izlabotu situāciju, paziņojot, ka Brisele var atsaukt procedūru, ja Polija veiks pārmaiņas.
Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.