Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem TUA saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, paredz šodien Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.
Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.
Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.
Šā gada 2.februārī Saeima pieņēma jaunus grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem no Imigrācijas likuma izslēdza nosacījumu par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā, ja TUA pieprasīšanas pamats ir bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.
Savukārt 8.septembra ārkārtas valdības sēdē valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot un 2018.gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot TUA pagarināšanas maksas izņēmumu atcelšanu.
Tiek prognozēts, ka papildu iemaksas 2018.gadā varētu svārstīties no 5,1 miljona eiro līdz 3,7 miljoniem eiro, 2019.gadā - no 7,7 miljoniem eiro līdz 5,5 miljoniem eiro, bet 2020.gadā - no 1,3 miljoniem eiro līdz 932 000 eiro.
Pašlaik pēc termiņa beigām atkārtotu TUA pieprasa aptuveni 70%. Vienlaikus Ekonomikas ministrija norāda, ka tagad atkārtota TUA pieprasīšana var kļūt nepievilcīgāka, it sevišķi tiem ārzemniekiem, kuri saņēmuši TUA sakarā ar ieguldījumiem kapitālsabiedrībā.
Šī likuma izmaiņas saistītas ar nākamā gada valsts budžetu. Galīgajā lasījumā Saeima par likumprojektu plāno lemt novembra beigās.
