Incests ģimenē - tas nav tikai sekss!

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Viena no Latvijas problēmām - ģimenes dzīvo incestuālās attiecībās, saka seksologs un pārmaiņu treneris Arturs Šulcs. Radinieku starpā, piemēram, starp dēlu un māti, ir emocionāli patoloģiskas saites, kas liedz veidot normālas attiecības ar partneri.

Incestu tautā dēvē par asinsgrēku. Ar incestuālām attiecībām savukārt jāsaprot patoloģiskas emocionālas saites radinieku – tēva un meitas, mātes un dēla, brāļa un māsas - starpā, iesāk Arturs Šulcs. «Starp viņiem seksa nav, bet emocionālā nabassaite nav pārgriezta, un tas dēlam vai meitai liedz veidot normālas attiecības ar partneri. Kāpēc šī tēma ir būtiska? Lai neveidotos ģenētiskais strupceļš.»

Brālis pārcēlās dzīvot uz attālāku apvidu, bet viņam drīz vien sekoja māsa ar ģimeni, «lai būtu tuvāk brālim».
«Tu jau bez manis neko nevari, tev nekas nesanāk.»

Šulcs atzīst, ka sociālajā vidē viņš nereti pamana dīvainus attiecību modeļus radinieku starpā. «Brīnišķīga jauna sieviete – viss viņai ir, bet galvenais cilvēks, ar kuru viņa komunicē, ir māte. Līdzko sievietei parādās vīrietis, ar kuru viņa sāk satikties, tā māte saslimst un randiņu nākas atcelt.»

Zvana vīramāte un saka, ka dēlam brīvdienās vajadzētu viņai palīdzēt – nopļaut mauriņu, sakrāmēt malku vai salabot mājai jumtu.
Iznāk, ka jaunajam vīrietim ir divas sievietes.
Māte meitu emocionāli nobloķēja.
Lūrēt pieauguša cilvēka intīmajā telpā ir patoloģiski.

Ko darīt, kā rīkoties? «Tur neko nevar darīt – jācērt nost un viss,» atbild eksperts. Viens no iespējamiem iemesliem šādai vecāku rīcībai var slēpties dzimtas vēsturē. Nav izslēgts, ka senatnē dzimtā patiesi noticis reāls incests. «Ģimene dzīvo laukos – visi ir vienkārši cilvēki, kas emocijas vārdos ietērpt nav raduši. Reizi mēnesī ciemos ierodas mātesbrālis un guļ vienā istabā ar pusaugu meiteni. Vecāku istaba ir blakus. Visi izliekas, ka nekas nenotiek, jo tā vienkārši ir ērtāk. Meitene ir neizglītota seksualitātes jautājumos. Viņi apjauš, bet īsti nezina, kas ir pareizi, kas ne,» reālu gadījumu atceras Šulcs. Vēl var gadīties, ka incestuālas attiecības dzimtā valdījušas vairākas paaudzes.

Iespējams, ka incestuālās attiecības radinieku starpā sakņojas sensenos laikos, kad mēra epidēmijas laikā izdzīvoja tikai tās kopienas, kas norobežojās, piemēram, Bārtā, Rucavā. Nelaižot nevienu svešinieku iekšā savā teritorijā, vietējie neinficējās. Tomēr problēma bija tāda, ka viņi nezināja, kad beidzās mēris. Cilvēki turpināja dzīvot slēgtās kopienās. Seksualitāte spieda meklēt partneri savējo vidū, un veidojās patoloģisks modelis.

Lasītākais šobrīd

Uz augšu