Ik gadu Latvijā plosās tūkstošiem ugunsgrēku. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija, šī gada pirmajā pusē katrs ceturtais ugunsgrēks (kopumā – 1 463) ir izcēlies tieši dzīvojamās ēkās. Daļu no nelaimes gadījumiem būtu iespējams novērst, ja mājokļos būtu ievēroti ugunsdrošības noteikumi.
Arī DNB bankas Būvniecības finansēšanas centra klientiem viens no aktuālajiem jautājumiem ir ugunsdrošība – no kāda materiāla celt māju, kādu apdari izvēlēties, kādus logus likt utt. Tomēr tas vairāk ir gaumes jautājums, jo mūsdienās pat it kā degošais materiāls koks ir padarīts ilgmūžīgāks un ugunsizturīgāks. Vienlaikus jāatceras, ka māja pati par sevi nekad nedeg – uguni bieži vien izprovocē pašu mājinieku neuzmanīga rīcība.
Ugunsgrēku iemeslus parasti noskaidro Valsts policija, taču VUGD novērojumi liecina, ka iespējamie aizdegšanās iemesli var būt dažādi – no neapdomīgi novietotas sveces aizdegušies aizkari, no cigarešu izsmēķa izkritusi oglīte, neizslēgtā cepeškrāsnī aizdedzies ēdiens un citi. Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji piebilst, ka jaunajās privātmājās galvenais ugunsgrēku ierosinātājs ir nekvalitatīvi un nepareizi izbūvēti skursteņi, bet vecākās mājās, vasarnīcās un dzīvokļos uguns ierosinātājs bieži ir apkures iekārtas un vecie elektrības vadi, kuri neiztur slodzi, kā arī pašu neuzmanīga rīcība ar uguni, piemēram, atvērtas krāsns durvis vai netīrīti skursteņi.
Kā pasargāt sevi un īpašumu no ugunsgrēka?
Dūmu detektors. Primārā lieta, kas nepieciešama katrā mājoklī, ir dūmu detektors. Cilvēki miegā nejūt dūmus, taču no spalgās skaņas, kad detektors ir uztvēris dūmu koncentrāciju telpā, pamosties var acumirklī. Detektors daudzkārt palielinās iespēju laikus konstatēt aizdegšanos un tādējādi mājiniekiem izglābties. Katrā mājoklī būtu nepieciešams vismaz viens dūmu detektors, taču, ja mājai vai dzīvoklim ir vairāki stāvi, tad dūmu detektors nepieciešams katrā stāvā.
Elektroierīces. Nereti ugunsgrēka cēlonis ir neuzmanīga apiešanās ar elektroierīcēm. Tādēļ nevajadzētu lietot tādas ierīces, kurām ir bojāti apvalki, pieslēguma vadu izolācija vai kontaktdakšas. Savukārt pirms kādas ierīces labošanas vai spuldzes nomaiņas jāpārbauda, vai tīklā nav pieslēgts spriegums. Jāpievērš uzmanība arī kontaktligzdu krāsai – ja tās ir nomelnējušas, tās lietot ir bīstami. Bet, pirms urbt vai sist naglas sienās, jāpārliecinās, vai šajās vietās nav vadu.
Sveces. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar svecēm – tās jānovieto uz nedegoša materiāla, un jālūko, lai sveces neatrodas viegli uzliesmojošu materiālu, aizkaru vai mēbeļu tuvumā. Jāpārliecinās, ka sveces ir stabili novietotas un nevar apgāzties. Dodoties gulēt vai atstājot telpu, sveces obligāti jānopūš.
Apkures sistēmas. Bieži ugunsgrēku ierosinātājs ir apkures sistēmas nepareiza ekspluatācija, tādēļ tās regulāri jāuztur darba kārtībā un jāizmanto tikai saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām. Reizi trijos gados skursteņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskā stāvokļa pārbaude jāuztic profesionālam skursteņslaucītājam, kas sastādīs aktu. Savukārt pie kamīna un krāsnīm grīda jāpārklāj ar nedegošu materiālu, kas pasargās to no aizdegšanos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības apkures ierīces ar atklātu kurtuves atveri, kā arī jāraugās, lai kurināšanas laikā pie kurtuves vismaz 1,2 metru attālumā neatrodas degoši priekšmeti.
Virtuve. Virtuvē periodiski ir jāveic tvaika nosūcēja ekspluatācija atbilstoši ražotāja prasībām. Lai izvairītos no tvaika nosūcēja aizdegšanās, vismaz reizi pusgadā ir nepieciešams iztīrīt nosūcēja sietu un nomainīt filtru, kurā ar laiku sakrājas tauki un putekļi.
Ēdiena gatavošanas laikā ieteicams izmantot taimeri, kas paziņos par ēdiena gatavību. Tādejādi būs mazāka iespēja aizmirst par cepumiem vai citu ēdienu cepeškrāsnī. Jāņem vērā, ka arī cepšanai paredzētā eļļa var viegli uzliesmot, tādēļ virtuvē ieteicams uzglabāt F klases ugunsdzēšamo aparātu, kas ir paredzēts tieši degošas eļļas dzēšanai. Uz degošas pannas nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni - liesmas iespējams apslāpēt ar blīvu, degtnespējīgu audumu vai īpaši šim nolūkam paredzētu ugunsdzēsības pārklāju.
Mājas ārpuse. Mājas ārpusē noteikti ir jāuzstāda zibensnovedējs, kas pasargās māju un novērsīs zibens izlādes sekas. Pirms apkures sezonas sākšanās (līdz 1. novembrim) ir jāiztīra skursteņi, dūmvadi un dūmkanāli. Bet tad, ja tiek izmantota ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce, tad tīrīšana jāveic arī vienu reizi apkures sezonas laikā (laika posmā no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Rūpējoties par teritoriju, tā ir jāuztur brīva no degtspējīgiem atkritumiem, savukārt 10 metru plata josla ap būvēm jāattīra no sausas zāles un kultūraugu atliekām.
Kā rīkoties, kad sākas ugunsgrēks?