Valdība pabeigusi darbu pie nodokļu reformas; «stafeti» nodos Saeimai

Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.

Šodien Ministru kabinets pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Likumprojekts paredz aplikt arī ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas «Simtgades loterija», preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likumprojektā tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.

Likuma grozījumi arī nosaka, ka neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam no 213,43 eiro tiek paaugstināts līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā - no 14,23 eiro līdz 15 eiro.

Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu - fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece - personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli» paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% - no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% - no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% - no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% - no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% - no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Pagājušajā nedēļā, 4.jūlijā, valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā «Par nodokļiem un nodevām», Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli» un atbalstīja jaunu likumu «Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai».

Ar grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiks mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība, proti, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates jābūt samaksātam pilnā apmērā.

Likums «Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai» paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2018.gada 1.janvāra fiziskām un juridiskām personām dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.

Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» paredzēts noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā VID informāciju par klientiem - fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Ar likuma grozījumiem arī iecerēts noteikt VID pienākumu publicēt informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks. Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.

Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts ar 2018.gada 1.janvāri paplašināt to nozaru loku, kurās būtu piemērojama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Reversā PVN maksāšanas kārtību piemēros būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegādēm, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras piegādei.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā arī paredz noteikt gada apgrozījuma slieksni 40 000 eiro apmērā, līdz kuram atļauts iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

Savukārt ar grozījumiem likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli» no 2018.gada 1.janvāra iecerēts paaugstināt azartspēļu automātiem un spēļu galdiem nodokļa likmes par 30%. Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro uz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu - par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.