Skates «Gada labākā būve Latvijā 2016» žūrija vērtē būves Olainē, Līvbērzē un Rīgā

Jauna nodaļa Olaines cietuma teritorijā – dzīvojamais korpuss, resocializācijas centrs

Būves pasūtītājs: Ieslodzījuma vietu pārvalde, projekta autors: SIA «Ozola & Bula, arhitektu birojs», galvenais būvuzņēmējs:SIA «RE&RE», būvuzraugs: SIA «Būvuzraugi LV», projektētājs būvkonstruktors: PS «ARH Studija».

Būvi raksturojošie lielumi - ēkas apbūves laukums 3765,70 m², ēkas kopējā platība, kurā veikti būvdarbi -5350,2 m², būvtilpums, kurā veikti būvdarbi – 25854 m³. Izbūvēti ārējie inženiertīkli: elektrības kabeļi – 289,39 m, zibens aizsardzības kabeļi 1400 m, vājstrāvu kabeļi – 320 m, ūdensvads – 392,93 m, siltumtrase – 118 m, lietus ūdens kanalizācija – 279,46 m. Labiekārtošanā - asfaltbetona segums 2406.03 m², zālājs -5381 m², stiprināts zālājs -920 m², betona bruģakmens – 125,96 m². Izmantoti Latvijā ražoti materiāli – saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas, transportbetons, putupolisterols, transformējamās tribīnes.

Būves izmaksas - 4448595,92 eiro. Būvniecība ilga no 2015. gada 25. maija līdz 2016. gada 12. augustam.

Lai iekļūtu cietumā vispirms žūrijas locekļi uzrāda personu apliecinošus dokumentus, tiek piereģistrēti žurnālā, visi nodod dežurantam savus mobilos telefonus, iziet cauri «slūžām»- vairākiem slēgtiem vārdiem un tad nokļūst aiz milzīga žoga. Daži ieslodzītie pastaigājas laukumā sveicinās, vēlas sev pievērst uzmanību un jautā, - no kurienes esat, kāpēc šeit?

Pirms būvēt jaunu korpusu, cietuma darbinieki izpētīja Norvēģijas un Polijas pieredzi, lai saprastu, kādas prasības jāuzstāda projektētājiem un būvniekiem. Konkrētais korpuss domāts ieslodzītajiem, kas noziegumu izdarījuši alkohola vai narkotisko vielu reibumā, un kuriem jāārstējas no šīm atkarībām. Ar šiem ieslodzītajiem strādā speciālisti, lai pēc 4 mēnešiem vai pēc gada (kāds nu kuram termiņš) iznākušie brīvībā saprastu, ka var dzīvot arī citādi.

Tiem žūrijas locekļiem, kas nav saskārušies ar cietumnieku radošo izdomu, protams daudz jautājumu gan par būvniecībā izmantotajiem materiāliem, gan apkures, kanalizācijas, ventilācijas u.c specifiskiem inženierrisinājumu veidiem. Jebkurš nepārdomāts sīkums, var noderēt demolēšanai. Cietuma korpusa atklāšanā Norvēgijas pārstāvji esot teikuši, ka te esot krietni labāk nekā dažam labam mājās, taču jārada apstākļi, lai tomēr ieslodzītajiem te negribētos atgriezties.

Žūrijas loceklisArturs Lešinskis,Dr. sc. ing., Latvijas Lauksaimniecības universitātes viesprofesors: «Mums pat nojausma nebija, ka cietumā apkures sistēmā nevar izmantot radiatorus, jo tos lauž, lai radītu nepieciešamību evakuācijai, tāpēc var ierīkot vienīgi apsildāmās grīdas ar iespēju siltuma padevi katrai kamerai regulēt individuāli. Arī ūdensvads iebūvēts tā, lai ieslodzītie, nevar nopludināt visu stāvu, bet sliktākā versijā tikai savu kameru. Interesants risinājums sporta zālē - vingrošanas sienu var transformēt par tribīnēm.»

Līvbērzes vidusskolas mājturības ēka

Pasūtītājs:Jelgavas novada pašvaldība, projekta autors: SIA «Namejs Pluss», galvenais būvuzņēmējs: SIA «RIMTS», Būvuzraugs: SIA «Būves Birojs» Raimonds Bretšneiders, projektētāja būvkonstruktore Inese Brakanska.

Būvi raksturojošie lielumi: ēkas apbūves laukums 226,3 m², kopējā telpu platība 162 m², būvtilpums – 736 m^3. Būvniecībā izmantoti Latvijā ražoti materiāli – ošu grīdas dēļi no SIA «AmberWood», «Latvijas Finieris» ražotais finieris, eko vate iekšsienu siltināšanai. Būves izmaksas 129028,88 eiro, būvniecības ilgums 4,5 mēneši.

Skolas un būvniecības procesa pārstāvjus izbrīna lielā žūrija. Teju divdesmit cilvēki atbraukuši lūkot viņu nelielo ēku. Taču lai arī apjoms neliels, paveiktais iepriecina. Savulaik pie skolas atradās pamesta ēka, par kuru vietējie iedzīvotāji atceras – te bijusi vistu kūts, vēlāk medicīnas punkts. Krietnu laiku neizmantotā ēka vai nu bija jānojauc, vai ar to kaut kas jādara, lai teritorijā neatrastos vidi degradējoša būve. Ēkas koka pārsegums atradās ļoti sliktā stāvoklī un tas bija jādemontē, projektētājam vajadzēja radīt jaunu konstrukciju, kas vizuāli izskatītos senlaicīga, jo ēkas nesošās sienas ir no laukakmeņiem. Realitātē ēka bija pilnībā jādemontē, atstājot vien laukakmeņu sienas. Arī dakstiņu jumts piešķir ēkai vēsturiskas ēkas izskatu. Mājturības stundām radītas mājīgas telpas.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: «Līvbērzē iepriecina pašvaldības attieksme – vecu, nolietotu ēku nenojaukt, bet atjaunot. Te nav žēloti līdzekļi, lai ēkai iedotu jaunu dzīvi- ne vien funkciju, bet arī patīkamu izskatu. Saglabāts viss autentiskais, ko vien varēja saglabāt un jaunais radīts tā, lai izskatītos autentisks. Prieks par šādām būvēm».

Žūrijas loceklisArturs Lešinskis,Dr. sc. ing., Latvijas Lauksaimniecības universitātes viesprofesors papildina: «Ja būve un telpas būtu jāraksturo vienā vārdā – tad tas būtu sirsnīgums. Mājīgumu rada izmantotais koks. Protams, ka varēja visu vienkāršot, izmantot riģipsi, bet koks griestos, sienās pret ēku rāda īpašo attieksmi. «

Žūrijas loceklisZigmārs Brunavs,biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors saka: «Līvbērze iedvesmo. It kās viss vienkārši, bet rūpīgi un līdz galam nostrādāts. Būvē redzama un jūtama amatnieku atbildība.»

Saieta nams Lāčplēša ielā 71, Rīgā

Pasūtītājs: Nodibinājums «COP Latvia», projekta autori: SIA «SESTAIS STILS», galvenais būvuzņēmējs: SIA «Merks», SIA «Būvniecības konsultants», projektētājs būvkonstruktors: SIA «Būvinženieru konsultāciju birojs».

Būvi raksturojoši lielumi: apbūves laukums:805,6 m², kopējā platība: 1498,20 m², būvtilpums: 9178 m³, jaunas ielas izbūve: L – 50 m, 304 m², ietvju platība: 420 m², zālāja platība: 480 m², elektroapgāde, ieskaitot tramvaja tīklu: 1627 m, ūdensvads: 59,23 m (ķets), sadzīves un lietus ūdens kanalizācija: 75,17 m, siltumapgādes tīkli: 134 m, vājstrāvu tīklu kabeļi: 102 m.Būves izmaksas: 3,2 miljoni eiro.Būvniecības ilgums: 18 mēneši

Tuvu Rīgas vēsturiskajam centram – Lāčplēša ielā Saieta nams tapa vietā, kur viss zemes gabals bija pilns ar pazemes tīkliem. «Un tieši zem pēdējās ass, kur ēka uzprojektēta, bija siltumtīkls, augstsprieguma tīkls un tramvaja/trolejbusa līnija, kas tālāk baro Barona ielas zemās grīdas tramvaju. Projekta skaņošana ar attiecīgajām instancēm projektētājiem aizņēma vairāk nekā gadu. Visus kabeļus vajadzēja iznest ārpus būvlaukuma, uzbūvēt jaunu transformatora apakšstaciju,» stāstaSIA «Sestais Stils» arhitekte Ina Kuļikovska.

«Ēkas izbūvi nācās sadalīt posmos. Tas bija sarežģīti konstruktoram. Izbūvējām pamatus ēkas pirmajai daļai, tas ir, līdz tīklu zonai, kur gruntī teju ik pēc 10 centimetriem atradās visdažādākie inženiertīkli. Ēkas pirmajā daļā jau bijām tikuši līdz otrajam stāvam, tikai tad izbūvējām pāļus tajā zonā, kur bija tīkli. Konstruktors ļoti ilgi domāja par statiskajiem aprēķiniem, kā šī ēka varētu sēsties un kā šāda būvniecības gaita varētu ietekmēt būvi. Aizritēja teju pusotrs mēnesis, bet «cepuri nost» – Valērijs Vasiļjevs šo darbu uztvēra ļoti apzinīgi un paveica lieliski,» stāsta Valdis Silnieks, SIA «Merks» projektu vadītājs.

Kāds ir ēkas konstruktīvais kodols? Tai ir urbpāļi, FDP pāļi, režģogi, siju lentveida pamati, kas tos savieno kopā, tad seko metāla konstrukcijas. Metāla kolonnas ir aptuveni sešus metrus garas, jumta sijas slīpi pievienotas pie kolonnām. Pēdējā – jumta konstrukcija. Tornim ir atsevišķa kopņu sistēma ar ļoti sarežģītu konfigurāciju. Visām metāla konstrukcijām ir specifiska ģeometrija.

Metāla karkass ir nesošais un tika aizpildīts ar mūri. Dažas sienas ir no monolīta dzelzsbetona, viena trešdaļa ir monolīts pārsegums, pārējais saliekams. Šīs ēkas būvniecības specifika – nav iespējams pabeigt viena posma darbu un sākt nākamo, piemēram, samontē metāla konstrukciju, pēc tam nāk mūrnieks. Viņi visu laiku strādāja paralēli.

Uz jumta montēja nesošo, klasisko trapecveida profilu, kas Rīgas vēsturiskajam centram ir jaunums. Jumts tika apdarināts ar termoprofiliem, kas aizpildīti ar siltumizolāciju. Jumta klājums – titāncinka segums.

Sākotnēji pasūtītājs jumtam bija izvēlējies klasisko «Ruukki» profilu, bet, kad saprata, ka tāmē spēj iekļauties ar titāncinku, jau darbu gaitā lēma par labu citam segumam. Kas atlika projektētājam un būvētājam? Vajadzēja izmainīt «pīrāgu» un ventilējamās kārtas, pārskaņot projektu, jo ēkai mainījās arī augstums.

Darbi tika veikti titāncinka ražotāja RHEINZINK uzraudzībā. Vispirms tika uzbūvēts klasisks, divslīpu jumts, bet torņa daļā atstāja tehnoloģisko atvērumu. Torni būvēja blakus ēkai, gluži kā atsevišķu mājiņu. Pēc tam šai mājiņai – tornim – tika uzlikts jumta segums – titāncinks.

Klients uzrakstīja rokasgrāmatu, kādai šai ēkai ir jāizskatās, kādi materiāli jāizmanto, lai tie būtu ilgmūžīgi. Tāpēc galvenās ieejas ir granītā, logi alumīnija izpildījumā ar bieziem, siltiem profiliem, palodzes no travertīna. Sienu apdarē ir mūris, apmetums gluds. Uz apmetuma ir ļoti izturīga stiklašķiedras tapete, kas nokrāsota ar augstas cietības, izturīgu mazgājamo krāsu «Bindo 20». Tāpat jebkurš materiāls ir stingrs un ļoti izturīgs. Ja ir margas, tad tās ir no nerūsējošā tērauda. Durvis finierētas, lai nav jāpārkrāso. Galvenā prasība, lai pat pēc daudziem gadiem neko nevajag pārkrāsot, pielabot vai nomainīt.

Starp abām zālēm ir paceļamā akustiskā siena, ko izmanto tad kad nepieciešama ietilpīgāka zāle.

Ēkā ir svētīšanas baseins. Vanna no monolītā dzelzsbetona, hidroizolācijas un granīta apdares. Baseinā ir specifiski aizbāžņi/aizbīdņi. Blakus svētīšanas baseinam ir dušas. Telpas abās pusēs ir durvis. Ja šajā telpā kāds grib iet iekšā un durvis attaisās, ūdens netek, jo aizkrīt ciet elektroaizbīdnis. Sanāk tādas kā slūžas. Sistēma strādā gluži kā signalizācija.

Lāčplēša ielā ir ļoti dzīva satiksme, daudz trokšņu, bet ēkā valda klusums. Ķieģelis, siltumizolācija un labie logi rada klusumu.

Žūrijas loceklis Artis Dzirkalis, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs un vadošais būvinženieris, secina, ka Saieta nams ir klasiska šajā reģionā iederīga ēka, kas savas stilistikas dēļ nenovecos un tiešām ir būvēta tā, lai pasūtītājam vismaz 20 gadus nenāktos satraukties par tās ekspluatāciju.

Raiņa un Aspazijas mājas Baznīcas ielā 30, Rīgā

Pasūtītājs: VAS «Valsts nekustamie īpašumi», projekta autors: SIA «NAMS 3», galvenais būvuzņēmējs:SIA «Modus Būve», būvuzraugs:SIA «CKA»

Projektētāji konstruktori: SIA «Nams 3», SIA «AAEKK consulting», SIA «NCS LV».

Kopējais ēku būvtilpums 2389 m³, platība – 684,5 m², izmantotas Latvijas lineļļas krāsas, kokmateriāli, apmetums, eko vate, pakulas. Būves izmaksas 776181 eiro, būvniecības ilgums 15 mēneši.

Muzeja darbinieki stāsta, ka būvdarbi tika veikti ziemā ar ļoti minimālu elektrības pieslēgumu, bez apkures un tas ietekmēja procesus. Likās, ka krietnus sarežģījumus radīs arī kāpņu laukumā atrastie skeleti, bet to liktenis tika izlemts ātri un operatīvi (vairāku cilvēku vismaz 50 gadus vecos kaulus, minējumi bija, arī par to, ka kauli tur atrodas kopš mēra laikiem) jau pirms tam kāds bija parakņājis un to vietu nevarēja uztvert kā apbedījumus. Būvnieki darbus varēja turpināt.

Pirmajā stāvā atrodas Raiņa un Aspazijas bibliotēka, otrajā visas istabas iekārtotas precīzi tā, kā tas bija abu dzejnieku dzīves laikā. Dzīvoklis atjaunots izmantojot foto un filmētos materiālus. Visi priekšmeti ir autentiski, kā tas bija realitātē.

Izbūvējot evakuācijas kāpnes, iegūta jauka terase, kura jau iemēģināta dzejas lasījumiem. Lai muzejā būtu nodrošināta vides pieejamība, lifta iebūvei «palīdzēja» sausā tualete, kas mājā bija Raiņa un Aspazijas dzīves laikā.

Žūrijas locekles Sandra Gusta,Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore unMaija Geidāne, Siguldas novada Būvvaldes vadītāja, galvenā arhitekte atzīst, ka pateicoties Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam viņu mājām – muzejiem ir ļoti paveicies. Tie atjaunoti tā, kā vajadzētu atjaunot un ikdienā uzturēt visus muzejus, negaidot īpašas jubilejas vai svētkus. Līdz ar to sanāk, ka īpaša dāvana ir – izglābšana no posta.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas zāles griesti

Klostera ielā 2

Pasūtītājs: Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, projekta autors: SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa», galvenais būvuzņēmējs: SIA «RERE MEISTARI»

Būves apbūves platība 601 m², kopējā draudzes zāles platība 54,5 m^2. Izmantots ģipsis profilēto ierāmējumu atjaunošanai – «Knauf Baugips», vēsturisko ēku apmetums «Sakret HM 10» apmetuma atjaunošanai.

Izmaksas 44 722 eiro, būvniecības ilgums 4 mēneši.

Galvenais uzdevums bija apmetuma bojājumu novēršana, griestu profilēto ierāmējumu atjaunošana un rekonstrukcija, griestu un sienu polihromās apdares atjaunošana, sienas gleznojuma restaurācija. Īpaši izceļami Ivetas Muižnieces gleznu restaurācijas darbi.

«Izvērtējot esošo situāciju, tika pieņemts lēmums fragmentāri noņemt nestabilos, atdalījušos krāsas slāņus, tā vietā rekonstruējot krāsojumu pēc pēdējā perioda krāsojumu sistēmas. Pēc attīrīšanas un tehniskā stāvokļa apsekošanas, tika noteiktas zonas, kur krāsojuma sistēma zudumu apmērs ir tik liels, ka tika veikta polihromijas rekonstrukcija. Apmetuma zudumu vietas, ģipša profili un veidojumi tika piesūcināti ar dziļumgrunti «Caparol Tiefgrund TB».

Formu zaudējušos profilus atjaunoja uz vietas (pie griestiem). Jaunos profilus veidoja no «Knauf Baugips», izmantojot oriģinālam atbilstošu sagatavotu profila šablonu, kurus izgatavoja darbnīcas apstākļos, bet montēja, pieskrūvējot ar skrūvēm tos caur griestu apmetumu pie griestu pārseguma dēļiem.

Nobeiguma krāsojums tika veikts ar krāsu, kas piemērota problemātiskām un riskantām vietām: «Caparol Amphibolin» (nanotehnoloģiju ekoloģiska krāsa, kas piemērota iekš- un ārdarbiem, paredzēta aļģu, sūnu un sēnīšu apdraudētām virsmām, elpojoša, izturīga pret nelabvēlīgiem apstākļiem, ūdeni atgrūdoša un kopšanā noturīga). Griestu krāsojuma monohromā daļa tika pārkrāsota pilnībā. Ornamentu krāsojumiem zudumi variēja no 30-60%, attiecīgi katrā fragmentā individuāli pēc zudumu pakāpes tika izvērtēts, vai veikt krāsojuma rekonstrukciju vai retušu,» stāsta Māris Ikerts, SIA «RERE MEISTARI» darbu vadītāja asistents.

Žūrijas locekle Sandra Gusta,Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore saka: «Baznīcā jūtama restauratoru pietāte pret vēsturi un mākslas darbiem. Mums šodien iespēja redzēt ēkas, kurām ir palaimējies, kuras atkal turpinās dzīvot jau citā kvalitātē. Šādai attieksmei pret ēkām ar vēsturi būtu jābūt ik vienā vietā.»

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Dienvidu gala sienas zelmiņa, rietumu fasādes apdares (pagalma daļā) un astrolābijas atjaunošana un restaurācija

Pasūtītājs: VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Projekta autors: SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa», galvenais būvuzņēmējs: SIA «RERE MEISTARI», būvuzraugs:Kārlis Karlsons.

Restaurējamie apjomi: zelmiņu mūris – 187 m², fasādes mūris 272 m², būves izmaksas 64268 eiro, būvniecības ilgums 4 mēneši.

Galvenais uzdevums bija dekoratīvo detaļu (mākslīgā akmens pilastru kapiteļu, balustru un festonu) nostiprināšana, atjaunošana, bojātās profilētās jumta dzegas atjaunošana, astrolābijas centrālās lodes un bultas gala zeltīšanas darbi. Restauratoriem un būvniekiem vajadzēja zelmiņam papildus uzstādīt stiprības savilces, bija jānostiprina un jāatjauno fasādes gludais apmetums un zelmiņu profili. Bija jāizstrādā un jārealizē risinājums jumta pieslēgumam pie zelmiņa. Svarīgs bija arī noteku, tekņu, jumta, palodžu skārda, dzegu un zelmiņu nosedzošo vara skārda un astrolābijas pamatnes un frontona svina skārda nosegu detaļu remonts un atjaunošana,

astrolābijas korpusa un centrālās lodes svina apvalka restaurācija, astrolābijas bultas gala izgatavošana.

«Nestabilais zelmiņa apmetums un vēlāku laiku nesaderīgu materiālu kompensējumi tika izkalti līdz stabilai virsmai vai līdz pamatmateriālam. Ķieģeļu mūris tika atjaunots vietās, kur tas bija bojāts – abās malās pie mūrlatas un dažās vietās, kur savulaik veidoti caurumi komunikāciju izvadei caur mūri. Apmetuma nostiprināšana pie mūra tika veikta ar kaļķa javas injekcijām. Apmetuma zudumi, virsmas lielākie bojājumi tika kompensēti ar vēsturiskā apmetuma javu «Sakret HM-10», iepriekš nogruntējot ar «Caparol Histolith Silikat-Fixativ» nostiprināšanas un gruntēšanas materiālu.

Pēc tam sekoja zelmiņa vara un svina skārdanosegu un palodžu deformāciju un bojājumu remonts. Lai izveidotu kvalitatīvu vara skārda jumta pieslēguma mezglu, bija nepieciešams iztaisnot esošā pieslēguma skārdu un sagatavot to mezgla izbūvei.

Astrolābijas korpuss sastāv no melnā metāla lokiem un elementiem, kuri gruntēti ar svina mīniju un krāsoti ar grafīta krāsu. Astrolābijas pamatnes svina apšuvums tika remontēts, pielodējot svina protēzi ar alvas-svina lodi. Lai nostiprinātu zelmiņa mūri un minimizētu iespēju plaisu veidošanos nākotnē tika uzstādīta savilce, tai tika izmantoti 16 mm melnā metāla stieņa posmi, kuri savā starpā savienoti ar pagarinātiem uzgriežņiem,» stāsta Māris Ikerts, SIA «RERE MEISTARI» darbu vadītāja asistents.

***

Skati «Gada labākā būve Latvijā 2016» un «Būvniecības dienu» organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību «Latvijas Ceļu būvētājs», Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas «Turība» Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu «Būvinženieris», ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem «Dienas Bizness» un «Latvijas Avīze».

Skate «Gada labākā būve Latvijā 2016» var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates «Gada labākā būve Latvijā 2016» ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto (Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.