«Swedbank» ekonomiste: Kokrūpnieki izvelk eksportu plusos

Ekonomiste vērš uzmanību, ka nozaru griezumā vislielāko devumu eksporta vērtības pieaugumam nodrošināja kokrūpnieki, kuriem galvenais noieta tirgus joprojām bija Lielbritānija. «Brexit» balsojuma ietekme pērn gada otrajā pusē bijusi ļoti nosacīta, un pieprasījuma kritums netika novērots.

Kopējai eksporta vērtībai pakāpties augstāk ļāva arī pieaugums sauszemes transportlīdzekļu, mēbeļu un farmācijas produktu eksporta vērtībā.

Taču uz leju eksporta vērtību visvairāk pavilka graudu eksports. 2016.gada graudu kopraža laika apstākļu ietekmē bija mazāka un kvalitātes ziņā sliktāka nekā 2015.gadā. Sliktākas kvalitātes dēļ 2016.gada ražas realizācijas cena bija zemāka, kas, visticamāk, ietekmēja arī graudu eksporta vērtību novembrī. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī novembrī turpināja samazināties vairāku reeksporta produktu kategoriju - naftas produktu, elektroiekārtu un mehānismu - eksporta vērtība.

Pērn gada 11 mēnešos eksporta vērtība bija samazinājusies par 1,1%, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā. Kritumu noteica samazinājums tādu reeksporta preču kategoriju kā naftas produktu un elektroiekārtu un mehānismu eksporta vērtībā. Atbilstošajā laika posmā ražotāju cenu indekss samazinājās par 1,7%, kas ir straujāk nekā eksporta vērtības kritums. Tas liecina, ka, neskatoties uz sīvo konkurenci ārējos tirgos, vietējie ražotāji spējuši kāpināt eksporta apjomus, skaidro ekonomiste.

Buceniece atzīst, ka 2016.gadā kopumā eksporta vērtība varētu būs nedaudz samazinājusies, taču 2017.gads jau būs labāks. Šajā gadā preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās nodrošinās straujāku eksporta vērtības izaugsmi nekā pērn. Eiro vērtības vājināšanās varētu sekmēt eksporta apjomu pieaugumu uz tirgiem ārpus eirozonas. Tomēr populisma noskaņojums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas eksporta izaugsmes tempus ierobežos. Lai nodrošinātu eksporta kāpumu, ir svarīgi celt konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību, rezumē ekonomiste.

Kā ziņots, pērn 11 mēnešos Latvija eksportēja preces 9,438 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,1% jeb 103,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 11,136 miljardiem eiro, kas ir kritums par 3% jeb 346,4 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 970,272 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb vienu miljonu eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 3,4% jeb 32,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada novembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,092 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,1% jeb 11,8 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 3,2% jeb 33,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības bilance novembrī nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties līdz 47% (oktobrī - 46,8%).