Saskaņā ar Kaspersky Lab IT apdraudējumu attīstības ceturkšņa pārskatu 2016. gada 3. ceturksnī ir vairāk nekā divkāršojies to interneta lietotāju skaits, kas saskārušies ar šifrējošajiem izspiedējvīrusiem, sasniedzot 821 865 personas. Uzbrukumam pakļauto personu skaits turpina augt jau trešo ceturksni pēc kārtas.
Šifrējošie izspiedējvīrusi — ļaunprogrammatūras, kas šifrē upura datnes un pieprasa izpirkuma maksu apmaiņā pret datņu atšifrēšanu, — joprojām ir viens no plašāk izplatītajiem mūsdienu kibernoziedznieku darbības veidiem, jo tam ir samērā zemas izstrādes izmaksas un tas var sniegt potenciāli lielus ienākumus, ja inficēšana sekmīgi izdodas.
Noziedznieki ne vien palielina upuru skaitu, bet arī apgūst jaunas teritorijas. Trešajā ceturksnī piecas valstis ar procentuāli lielāko šifrējošo izspiedējvīrusu uzbrukumiem pakļauto lietotāju skaitu bija Japāna (4,83 %), Horvātija (3,71 %), Dienvidkoreja (3,36 %), Tunisija (3,22 %) un Bulgārija (3,2 %). Arī iepriekšējā ceturksnī pirmajā vietā bija Japāna, bet otrajā, trešajā un ceturtajā vietā bija Itālija, Džibutija un Luksemburga. Trešajā ceturksnī šīs trīs valstis ir atstājušas pirmo piecnieku, dodot vietu citām valstīm.
Uzbrukumam pakļauto lietotāju skaita pieaugumu galvenokārt nodrošināja Trojan-Downloader.JS.Cryptoload — lejupielādētāju ģimene, kas ir uzrakstīta valodā JavaScript un spēj lejupielādēt dažādas šifrējošo izspiedējvīrusu ģimenes. No tām trešajā ceturksnī plašāk izplatītās bija CTB-Locker (28,34 % uzbrukumam pakļauto lietotāju), Locky (9,6 %) un CryptXXX (8,95 %).
«Šifrējošie izspiedējvīrusi joprojām ir viens no bīstamākajiem gan mājas lietotāju, gan uzņēmumu apdraudējumiem. Neseno uzbrukumam pakļauto lietotāju skaita straujo pieaugumu var būt izraisījis fakts, ka trešajā ceturksnī mēs esam reģistrējuši 3,5 reizes vairāk izspiedējvīrusu modifikāciju — vairāk nekā 32 tūkstošus modifikāciju — nekā otrajā ceturksnī. Savukārt tas var būt saistīts ar faktu, ka tagad drošības uzņēmumi iegulda daudz resursu, lai spētu pēc iespējas agrāk atklāt jaunus izspiedējvīrusu paraugus. Tādējādi noziedzniekiem ir jāizvairās no atklāšanas, izstrādājot vairāk jaunu ļaunprogrammatūru modifikāciju,» sacīja izspiedējvīrusu eksperts Fjodors Siņicins.
Lūk, vēl daži IT apdraudējumu attīstības 3. ceturkšņa pārskatā ietvertie galvenie konstatējumi.
KSN dati liecina, ka 3. ceturksnī Kaspersky Lab risinājumi ir atklājuši un atvairījuši 171 802 109 ļaunprātīgus uzbrukumus no tiešsaistes resursiem, kas atrodas visā pasaulē. Tas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tika bloķēts 171 895 830 uzbrukumu.
No šiem45 169 524 bija ļaunprātīgas tīmekļa adreses, kas mitināja 12 657 673 kaitīgus objektus, piemēram, skriptus, mūķus, izpildāmās datnes u. c.
Lietotāju skaits, kam uzbrukušas banku ļaunprogrammatūras, ir palielinājies par 5,8 % un sasniedzis 1 198 264 personas.
Pārlūki un operētājsistēma Android joprojām ir programmatūras, kam visbiežāk uzbrukuši mūķi. 45 % Kaspersky Lab konstatēto mūķu bija vērsti pret pārlūkiem, un 19 % šo ļaunprogrammatūru bija izstrādāti, lai izmantotu ievainojamības populārajā mobilo ierīču operētājsistēmā Android.
