VID vadītāja alga nākamajā gadā sasniegs € 4030

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Līdz 2016.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora mēnešalgas maksimālais apmērs būs 3771 eiro, bet no nākamā gada - 4030 eiro, paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību.

Saeimā šā gada 15.septembrī tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu VID, paaugstinot atalgojumu iestādes «atslēgas cilvēkiem». Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka, ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā, tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, papildinot tos ar jaunu nodaļu, kas nosaka VID amatpersonu mēnešalgas noteikšanas kārtību.

Tāpat noteikumi papildināti ar pielikumu, kas nosaka maksimālos mēnešalgu apmērus VID nodarbinātajām amatpersonām, kā arī noteikumu projekta pārejas punkts nosaka, ka periodā līdz 2016.gada 31.decembrim VID ģenerāldirektora algas maksimālais apmērs ir 3771 eiro.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka līdzekļi VID vadītāja atalgojuma palielināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts.

«VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants,» atzina finanšu ministre.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Tuvākajās nedēļās Valsts kanceleja plāno prezentēt projektu, kā visu valsts pārvaldi padarīt efektīvāku.

Pēc VID pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2016.gada jūlijā tika veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums (mērķis kopš vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanas 2005.gadā - 80% no privātā sektora). Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem (vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā), nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji (vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā) un augsta līmeņa eksperti, īpaši informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, privātpersonu kontrolētāji un citi.

Vairāk rakstu

Uz augšu