LDDK: Kritiskais vērtējums globālās konkurētspējas indeksā signalizē par nepieciešamību risināt problēmas

Problemātiskās nozares, uz kurām norāda LDDK, ir nodokļu ietekme uz stimulu strādāt, valsts spēja piesaistīt un noturēt talantus, nodokļu ietekme uz vēlmi investēt, zinātnieku un inženieru pieejamība, attīstīto tehnoloģiju īpatsvars publiskajā iepirkumā un tehnoloģisko inovāciju ieviešana uzņēmumu līmenī.

«Valdības mērķi līdz šim nav bijuši ambiciozi, nav īstenoti pasākumi, kas stiprinātu Latvijas konkurētspēju.

Nav noteiktas atbildīgās amatpersonas un nozaru ministrijas, kuru uzdevums būtu konkrētu pasākumu īstenošana un atbildība par izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pat Nacionālajā attīstības plānā izvirzīts ļoti pieticīgs mērķis - līdz 2020.gadam Globālās konkurētspējas novērtējumā ierindoties vien 45.vietā. Jau pašlaik Latviju ir krietni apsteigušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva,» atzīst LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

LDDK savā darbības stratēģijā paredz, ka Latvijai 2020.gadā šajā novērtējumā ir jāsasniedz 30.vieta. Tas nozīmē, ka valdībai, nozaru ministrijām un ierēdņiem kopā ar sociālajiem partneriem ir jāīsteno konkrēti uzdevumi, lai būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju.

«Novērtējums uzskatāmi parāda, ka Latvijas valdība pēdējā gadā ir pieņēmusi nepareizus lēmumus.

Nepieciešams vērtēt katra tiesību akta izmaiņas un nodokļu izmaiņas, kā tas ietekmē Latvijas konkurētspēju. Ja kādiem lēmumiem ir negatīva ietekme, tie nekavējoties ir jālabo,» secina Gavrilovs.

Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija būtiski atpaliek arī tādos rādītājos kā nodokļu ietekme uz stimulu strādāt, zinātnieku un inženieru pieejamība, uzņēmumu ieguldījums pētniecībā un attīstībā, samaksa un produktivitāte u.c. Lai Latvija uzlabotu pozīcijas starptautiskajā novērtējumā un paaugstinātu savu konkurētspēju, salīdzinot ar veiksmīgākajām reģiona valstīm,

LDDK aicina valdību un parlamentu nekavējoties rast risinājumus prioritārajās jomās.

Pirmkārt, palielināt darba tirgus efektivitāti - uzlabot nodokļu ietekmi uz vēlmi strādāt,

palielināt valsts spēju noturēt un piesaistīt talantīgos darbiniekus, uzlabot darbā pieņemšanas un atlaišanas praksi, novērst, ka darba samaksa aug straujāk nekā produktivitāte. Otrkārt, veicināt inovācijas - zinātnieku un inženieru pieejamību, palielināt attīstīto tehnoloģiju īpatsvaru publiskajā iepirkumā, uzlabot universitāšu un industrijas sadarbību pētniecībā un attīstībā, veicināt uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Treškārt, pilnveidot tehnoloģisko sagatavotību - sekmēt tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumu līmenī. Ceturtkārt, paaugstināt preču tirgus efektivitāti - paaugstināt nodokļu ietekmi uz vēlmi investēt, pārskatot uzņēmumu ienākuma nodokli un darbaspēka nodokļus, samazināt nodokļu kopējo likmi procentos no peļņas, sekmēt uzņēmumu ietekmi uz ārvalstu tiešajām investīcijām. Piektkārt, jāreformē augstākā izglītība un apmācība - jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāpalielina budžeta vietu skaits, jānodrošina studiju kredītu pieejamība, jāpalielina speciālu apmācības programmu pieejamība.

LDDK uzskata, ka,

tikai izpildot šos mājas uzdevumus, Latvija likvidēs būtisko starpību no Igaunijas un Lietuvas konkurētspējas vērtējumā.

Vēl ambiciozāks uzdevums ir samazināt starpību ar Baltijas jūras reģionā konkurētspējas ziņā visaugstāk novērtēto valsti Somiju.

Jau ziņots, ka Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir atkāpusies uz 49.vietu pretstatā 44.pozīcijai pērn un mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais WEF jaunākais gadskārtējais pētījums.

Lietuva šogad ir atzīta par 35.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par vienu pozīciju labāks sniegums nekā pērn. Savukārt Igaunija ir saglabājusi 30.konkurētspējīgākās valsts vietu 138 valstu vidū.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Latvijas kritumu indeksā nosauca par brīdinājumu par neapdomātiem politiskiem lēmumiem.

«Strauji aug neapmierinātība ar nodokļu likmēm un nodokļu regulējumu kopumā. Tas ir skaidrojams ar valdības pēdējā brīža lēmumiem nodokļu politikas jomā un konkrētāk - ieviešot solidaritātes nodokli. Tāpēc tagad valdība iet pareizo ceļu, savlaicīgi piesakot plānotās izmaiņas nodokļu politikā un diskutējot par tām,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

«Kopumā konkurētspējas indekss kalpo kā brīdinājums par neapdomātiem iepriekš pieņemtiem politiskiem lēmumiem, kuriem ir ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi. Turklāt šo indeksu lasa potenciālie ārvalstu investori, kuri redz indeksa ciparus, bet nezina, kāpēc Latvijai katrā indikatorā ir konkrēts novērtējums. Katrā ziņā mums ir jāmācās no kļūdām,» piebilda Reizniece-Ozola.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka Latvijas pozīcija Globālās konkurētspējas indeksā ir pierādījums tam, ka tautsaimniecības konkurētspējas palielināšana ir izvirzāma par valdības pirmo prioritāti, un tas būtu jāievēro ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet visai valsts pārvaldei. «Valdībai jāmazina administratīvais slogs uzņēmējiem, padarot procedūras vienkāršākas un pieejamākas, jāveic izglītības un veselības aprūpes reformas,» vērtējot pētījuma rezultātus, uzsver Ašeradens.