Gašpuitis: Eiropas politiķiem pēc iespējas ātrāk jāiezīmē turpmākās attīstības scenāriji

Lielbritānijas referenduma rezultāti, iedzīvotājiem nobalsojot par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), sacēla vētru, kas no pasaules akciju tirgiem vienā dienā aizslaucīja nedaudz vairāk kā divus triljonus dolāru. Tas apstiprināja prognozes, ka «Brexit» sekas atbalsosies tālu pasaulē. Taču, lai arī referenduma rezultāti ir zināmi, tālākie situācijas attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri. Starptautiskā valūtas fonda vērtējumā Lielbritānijas aiziešana dzēsīs no 0,1% līdz 0,2% no globālās ekonomikas izaugsmes, kuras perspektīvas jau ir pietiekami piezemētas.

Gašpuitis norāda, ka centrālās bankas uzņemsies iniciatīvu situācijas stabilizēšanai, «izsniedzot papildu stimulējošās devas», taču tās nevar atrisināt situāciju politiķu vietā. Pašreizējā situācija liecina, ka britu politiķu vilcināšanās var turpināties, tādēļ tuvāko mēnešu laikā nenoteiktība turpinās šūpot finanšu tirgus un ierobežos izaugsmes potenciālu.

Šajos apstākļos sarūk arī Latvijas izaugsmes potenciāls, kaut arī, galvenokārt pateicoties ES fondu ieplūdei, iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies.

«SEB bankas» ekonomists norāda, ka konkrētu «Brexit» ietekmi uz Latvijas ekonomiku vērtēt vēl ir nedaudz pāragri. Ietekme nebūs krasa, plaša mēroga, bet grūti nosakāmā veidā, ierobežojot izaugsmes iespējas. Britu mārciņas kritums sarežģīs Latvijas eksportu uz Lielbritāniju, kas pērn veidoja 488 miljonus eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus, ar 5,1% no kopējā eksporta apjomiem. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5,8%). Britu mārciņas vājināšanās ietekmē cietīs nozares pelnītspēja, un noteikti būs uzņēmumi, kas saskarsies arī ar nopietnākiem sarežģījumiem, jo īpaši tie, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus, domā Gašpuitis.

Viņš vērš uzmanību, ka sterliņu mārciņas vērtības kritums un izaugsmes bremzēšanās ietekmēs arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju, kas atbilstoši Pasaules Bankas datiem veido ap 300 miljoniem eiro gadā. Tas atsauksies iekšējā patēriņa tendencēs. Lielbritānijas ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos arī uz citām valstīm, piemēram, Īriju, Nīderlandi, Vāciju.

Gašpuitis mudina ņemt vērā, ka Lielbritānijas izstāšanās nozīmēs korekcijas ES budžetā. Lielbritānija ir trešā lielākā neto iemaksātāja ES budžetā, kas ik gadu iemaksā par septiņiem līdz astoņiem miljardiem eiro vairāk, nekā no tā saņem. Noteikti par to tiks rīkotas diskusijas. Tas rada risku, ka tiek pārskatīti ES budžeta maksājumi, tostarp Latvijai. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvija no ES budžeta plānojusi saņemt aptuveni 7,5 miljardus eiro. Diskusijas un interešu aizstāvība prasīs lielu politisko piepūli, kas nozīmēs, ka ES lietas aizņems lielu daļu politiskās dienaskārtības. Tā nav laba ziņa reformu kontekstā, jo pastāv liels risks, ka reformas zaudēs jebkādu virzību, bet tas savukārt ir ārkārtīgi svarīgi izaugsmes potenciāla veicināšanai, rezumē ekonomists.

Kā ziņots, 23.jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā. Nākamajā dienā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās valdības vadītāja, kā arī partijas līdera amatu un līdz tam laikam ir jāatrod jauns līderis, kurš vadīs izstāšanās sarunas.