Miljonos mērāmie ieguldījumi elektronisko identifikācijas karšu (eIDkaršu) sistēmā nav efektīvi un neattaisnojas, jo, pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji elektroniskās identifikācijas kartes izmanto maz, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par Iekšlietu ministrijas (IeM) iesniegto 2015.gada pārskatu.
IeM eIDkartēs jeb personu apliecībās iekļauto elektroniskās autentifikācijas un elektroniskā paraksta rīku samaksai piecu gadu laikā no valsts budžeta līdzekļiem izmantojusi 4,3 miljonus eiro, tajā skaitā 2015.gadā - 874 tūkstošus eiro, taču, pēc VK domām, šie ieguldījumi ir neefektīvi.
VK ziņojumā norādīts, ka tikai 2% lietotāju elektroniskajam parakstam ir izmantojuši elektroniskajā identifikācijas kartē iekļauto funkcionalitāti, no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem elektronisko parakstu izmantoti tikai 0,5%, no kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu tikai nepilni 362 tūkstoši jeb 11%) ir veikti ar elektroniskajā identifikācijas kartē iekļauto funkcionalitāti, un pēc elektroniskajā identifikācijas kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši elektroniskā paraksta radīšanai izmantot eIDkartes, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem.
Tāpēc, pēc VK domām, šajā darījumā konstatējamas būtiskas un visaptverošas neatbilstības.
«Ņemot vērā minēto neatbilstību ietekmi, uzskatām, ka līdzekļu izlietojums sertifikācijas pakalpojumu iegādei, lai nodrošinātu autentifikācijas, elektroniskā paraksta un šifrēšanas sertifikātu iekļaušanu elektroniskajās identifikācijas kartēs, nesasniedz plānoto mērķi – eIDkartes efektīvi izmantot kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli iedzīvotāju saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai,» norāda VK.
Savukārt būtiski, bet ne visaptveroši pārkāpumi un neatbilstības tika konstatētas Valsts policijas noslēgtajā valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumā par fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu, bet tādi tiesību aktu pārkāpumi vai neatbilstības, kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par līdzekļu izlietojumu, netika konstatēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļu iegādē, Latvijas un Krievijas robežas uzmērīšanā un demarkācijā, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka VK finanšu revīzijā par 2015.gadu atklājusi vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu ministrijās un valsts institūcijās. VK šogad nav bijis iebilžu par finanšu pārskatiem, taču trūkumi un miljonos mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums konstatēts, pārbaudot, vai finanses tiek atvēlētas konkrētam mērķim. Kopumā vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Būtiskus pārkāpumus VK konstatēja 15 gadījumos.
