Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pagājušā gada pārskatu ir iekļauta neprecīzi interpretēta informācija, sacīja NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska.
NEPLP: VK revīzijas ziņojumā iekļauta neprecīzi interpretēta informācija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpēc NEPLP nepiekrīt vairākiem VK 2016.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojumā par padomes 2015.gada pārskatu ietvertajiem secinājumiem, jo tie rada maldīgu priekšstatu par NEPLP darbību. NEPLP savus argumentus par revīzijas ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir detalizēti skaidrojusi vēstulē VK, kā arī tiekoties ar VK darbiniekiem.
«NEPLP stingri noraida VK revīzijas ziņojuma secinājumu par to, ka NEPLP it kā neesot nodrošinājusi efektīvu sabiedriskā pasūtījuma izpildes un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību. NEPLP rīcībā nav informācijas par to, kā šāds priekšstats ir radies. Sabiedriskā pasūtījuma kontroles procedūras esam vairākkārt VK skaidrojuši, arī NEPLP vēstulē par VK revīzijas ziņojuma projektu par šiem jautājumiem sniegts detalizēts skaidrojums,» uzsver NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska.
NEPLP ir veikusi un turpina veikt sabiedriskā pasūtījuma tapšanu un pārraudzību - no sabiedriskā pasūtījuma plānošanas un ieceru saskaņošanas ar Sabiedrisko konsultatīvo padomi līdz sabiedriskā pasūtījuma izpildes kontrolei, kas notiek nepārtraukti. NEPLP uzrauga un ir informēta par finanšu izlietojumu, par sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tapušā satura atbilstību plānotajam, par sabiedrisko mediju valžu darbību, par auditorijas apmierinātību un uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.
NEPLP vadītāja neizslēdz, ka daļa no VK revīzijas ziņojuma secinājumiem varēja rasties arī NEPLP vainas dēļ, proti, no NEPLP puses VK nepieciešamā informācija ne vienmēr tika iesniegta savlaicīgi un pilnā apjomā. Ar atbildīgo NEPLP darbinieku, kura nolaidības dēļ nav savlaicīgi un pilnā apjomā VK iesniegta visa nepieciešamā informācija, darba attiecības ir pārtrauktas. NEPLP apņemas turpmāk uzlabot sadarbību ar VK un aicina arī sabiedrisko mediju vadību atbildīgi izturēties pret dokumentu iesniegšanas termiņiem.
NEPLP augsti vērtējot VK ieteikumus, kas ietverti ziņojumā un centīsies tos ieviest, lai sekmētu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares pārraudzības efektivitāti.
«NEPLP kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs pilda uzrauga funkcijas, un padomes kapacitāte ļauj sekot līdzi mediju darbam, paļaujoties uz neatkarīgu auditoru veiktajiem gada pārskatu auditiem,» norāda Dulevska, piebilstot, ka ir jāņem vērā, ka mediji ir specifiska darbības joma, kur finanšu plūsma, atskaites un citi dokumenti ir pakārtoti radošai darbībai. «Lai sasniegtu augstvērtīgu māksliniecisko rezultātu, nereti nākas koriģēt plānus. Tāpēc rodas pārpratumi līgumu izpildēs, sekunžu un stundu uzskaitē un finanšu dokumentos, ja tos skata tikai un vienīgi kā ciparu virkni.»
Kā ziņots, intervijā laikrakstam «Diena» valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka NEPLP ir absolūts vadības trūkums. VK ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2015.gadu, tostarp NEPLP, atklājot virkni nepilnību.
Krūmiņa teica, ka NEPLP ar sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - darba pārraudzību veicas pašvaki. Lai arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets, revīzijas laikā nav izdevies iegūt nevienu šo komisiju ziņojumu.
NEPLP arī neesot spējusi uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015.gadu līdz pat finanšu revīzijas beigām. Attiecībā uz Latvijas Televīziju atklāts, ka, neskatoties uz to, ka 2015.gadā sabiedrisko pasūtījumu tā izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP par to samaksājusi, proti, pārmaksājusi vairāk nekā 866 000 eiro.