Vērtīga pieredze: Latvietis var nopelnīt 50 tūkstošus (304)

Viena Imanta uzņēmuma daļa saistīta ar mājražošanu. Viņa ģimenes mājas Mārupē, kur viesojas arī portāls TVNET, ir gan Imanta dzīves, gan darba vieta. Te ik nedēļu tiek apstrādāti dažādi jēra gaļas gabali, piemēram, no priekškājas top apetītelīgs cepeša gabals.

Rīdzinieks nopērk laukus

Būdams rīdzinieks, Imants savu biznesu sāka, nopērkot laukus. Strādājot "Latvijas Mobilajā telefonā", viņš paralēli sāka meklēt, ko varētu darīt pats. Imants sapratis, ka algots darbs nav viņa iespēju robeža.

Daudz cilvēku, kuri sēž birojos, var stipri daudz vairāk.

Taču nereti viņi nevēlas izjaukt savu komfortu, strādājot kāda cita labā.

Ideju par briežiem aizstāj jēri

"Bija sajūta, ka kaut kas jādara, un bija iespēja iegādāties laukus,” viņš stāsta par biznesa iesākumiem 2005.gadā un atklāj, ka vispirms bijusi doma audzēt briežus. Taču jēri izrādījušies vienkāršāki. “Jēra gaļa ir daudz pieprasītāka nekā brieža gaļa. Jēra gaļa ir saprotamāka.”

Sākumā Imants jērus tikai audzējis, taču ar laiku sapratis, ka ar dzīvnieku kaušanu un gaļas apstrādi, un realizāciju var pelnīt vairāk: “Kad nokāvu jērus sertificētā kautuvē, tad sapratu – to, ko viens zemnieks nopelna, visu gadu audzējot jērus, to pašu pāris stundās nopelna kautuve. Tajā brīdī tas man likās diezgan negodīgi.”

Grūtākais laiks – izveidot savu kautuvi

Tajā mirklī Imants sapratis – ja vēlas attīstīt jēru audzēšanu, tad viņam vajadzīga sava kautuve. Tās veidošanu, kuru galvenokārt veicis pats, uzņēmējs dēvē par grūtāko laiku savā biznesā: “Tie bija vieni vienīgi ieguldījumi – mašīna dārga, iekārtas arī salīdzinoši dārgas. Tajā brīdī, kad citas nodarbošanās un ienākumu nebija, tas bija diezgan smagi.”

Pārvietojamās kautuves iekšieni Imants veidojis savām rokām. Viņam jau iepriekš nav bijušas svešas ne pindzeles, ne skrūvgrieži, tāpēc uzņēmējs, vadoties pēc Eiropas regulām, pusgada laikā ticis pie jaunas mobilās kautuves.

Imanta radītā mobilā dzīvnieku kautuve esot pirmā un vienīgā šāda kautuve Latvijā un, iespējams, Baltijā.

Uzņēmējdarbībā nācies ņemt arī kredītus, tostarp ieķīlāt ģimenes māju Mārupē.

Tad, kad gāju uz bankām ar biznesa plānu par mobilo kautuvi, visas durvis bija ciet.

Imants atminās, ka finanšu iestādes nav noticējušas viņa ieceres realizācijai un naudu nav aizdevušas. Tas bijis diezgan sāpīgi. Nācies ieķīlāt māju. Tāpat jauno uzņēmēju atbalstījuši privātie investori.

Uzņēmējs gadā pārdod aptuveni tūkstoš jēru, taču viņš aitkopībai redz lielu perspektīvu nākotnē. Latvijā jēru audzēšana varētu paplašināties un mēs ar to gaļu varētu apgādāt ne tikai daļu Eiropas, bet arī Krievijas un Turcijas. Taču šie noieta tirgi ir ļoti lieli un pagaidām to pieprasījumu Imants ar savu produkciju nespēj apmierināt.

“Viņi man prasa, ko es varu. Es saku, ka varu safasēt smuku jēra gaļu. Viņi prasa, vai varu pilnu fūri. Ja labi pacenšos, varu. Viņi prasa tālāk - vai varu pilnu fūri katru nedēļu. Protams, mēs to nevaram. Tajā brīdī viss apstājas,” Imants stāsta par pagaidām ierobežotajām iespējām šo milzīgo pieprasījumu apmierināt.

Ar Imanta paša izaudzētajiem jēriem pat vietējam Latvijas tirgum pietiktu tikai mēnesi gadā, tāpēc uzņēmējs pārējo gaļu iepērk no citiem Latvijas jēru audzētājiem.

Imanta ražotajai jēra gaļai klientu netrūkst – tie ir gan restorāni, gan individuālie pircēji. Daudz pārdots tiek dažādos tirdziņos. Pagaidām gan daļu “Sidrabjēra” produkcijas nevar atrast lielveikalu plauktos. Lai gan Eiropas noteikumi ļauj visus mājražotāju produktus pārdot lielveikalos, Latvijas ierēdņi to aizlieguši.

Pārāk lielās ierēdņu centības dēļ daļu mājražotāju produktu nevar nopirkt lielveikalos.

Taču Imants neskumst. Viņš cer, ka kopā ar pārējiem mājražotājiem, piemēram, sieru, desu, maizes un pankūku gatavotājiem viņiem izdosies ierēdņu sirdis mīkstināt un šo absurdo aizliegumu atcels.

Patlaban lielveikalos var iegādāties tikai jēlo jēra gaļu, bet ne to, kas samarinēta, piemēram, šašlikam vai cepetim.

Imants apgalvo, ka noteikti būtu sācis savu uzņēmējdarbību, pat ja būtu zinājis, ka būs tik grūti posmi. Šodien viņš pat vēlas, kaut būtu sācis savu biznesu ātrāk.

“Tā iespēja un brīvība, kas ir uzņēmējam, ir tā vērta,” viņš saka un piebilst, ka bijušas arī negulētas naktis un “vēl visādi zili zaļi brīnumi”. “Bet es pats sev jūtos vērtīgāks, ka strādāju sev. “

Uzņēmējs ir pats savs kungs un kalps vienlaicīgi.

“Viss ir atkarīgs no tā, kā tu kustini savas kājas. Jo ātrāk un vairāk tās kustini, jo vairāk tev ir,” Imants darbošanos savā uzņēmumā salīdzina ar datorspēli.

Katrs var būt uzņēmējs!

Viņš aicina arī citus cilvēkus, kuri domā par savu biznesu, to veidot: “Noteikti vajag! Tur nav citas runas! Ja cilvēks var pats no rīta izmazgāt sev zobus, apģērbties un uztaisīt pusdienas, tad viņš būtībā ir uzņēmējs. Mums ir laika un resursu limits un mums ir kaut kas jāizdara – jāuztaisa pusdienas par konkrētu summu. Tas nozīmē, ka savā dziļākajā būtībā mēs katrs esam uzņēmējs.”

Vienlaikus Imants atgādina, ka “uzņēmējdarbību nevar salīdzināt ar astoņu stundu darbu siltā birojā. Tas darbs sākas un beidzas noteiktā laikā, bet vakarā, aizgājis mājās, cilvēks var mierīgi skatīties televizoru. Tos darbus nevar salīdzināt".

Taču savā biznesā varot pelnīt ne tikai dažus simtus vai tūkstošus, kā tas ir biroja darbā.

Ej un strādā! Tad tu pelnīsi ne tikai 5, 1000 vai 2000 latu, tu pelnīsi 50 000!

“Cilvēki netic, viņiem ir grūti atlaist to vienu zaru, lai pieķertos pie normāla. Viņiem ir bail. Tā ir tāda verga sajūta, ka tev nepienākas un tu neko nespēj.”

Uzņēmējs arī atgādina, ka Latvijā uzņēmēju ir ļoti maz. Turklāt latviešu uzņēmēju ir vēl mazāk. “Nav noslēpums, ka krievi ir daudz uzņēmīgāki. Viņi nesēž un nepīkst un nečīkst. Viņi nav ierēdņi. Viņi ir paši spiesti sev pelnīt iztiku un to arī brīnišķīgi dara.”

Viņam arī žēl to latviešu, kuri dodas darba meklējumos ārpus Latvijas, nevis rada darba iespējas šeit. Imants Latvijā redz daudz tukšu biznesa nišu, it īpaši pārtikas ražošanā, piemēram, audzējot trušus, paipalas un strausus.

Paņem sev simts trušu mātes, un tu pelnīsi labāk nekā īrs

vai tas latvietis, kurš strādā Īrijā." Imants aprēķinājis, ka 10-20 trušu mātes jau nodrošina iztikas minimumu Latvijā.

Paša Imanta uzņēmuma apgrozījums šogad, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem, ir trīs reizes lielāks. Tas varētu sasniegt 50 tūkstošus latu. Kompānija strādā ar aptuveni 10 tūkstošu latu peļņu gadā.

P.S. Šis materiāls tapis jaunās portāla TVNET rakstu sērijas “Vērtīga pieredze” ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildus reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!