LK izskata iespēju pāriet uz Varšavas biržu /papildināts/

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

AS "Latvijas kuģniecība" (LK) plāno sākt kotēt akcijas Varšavas Fondu biržā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā LK vēstule. LK valdes loceklis Andris Linužs, vēstulē uzrunājot Varšavas Fondu biržas vadītāju Ludviku Soboļevski, norāda, ka nesaskata LK attīstības iespējas pašmāju akciju tirgū.

LK nav apmierināta ar savu akciju apgrozījumu Rīgas Fondu biržā (RFB) un vēlas izskatīt iespējas sākt kotēties Varšavas Fondu biržā, kas, pēc LK domām, ir viens no ambiciozākajiem un aktīvākajiem tirgiem Austrumeiropā.

Linužs norāda, ka ar šādu lēmumu cer LK piesaistīt investoru uzmanību un lielāku akciju tirdzniecības apgrozījumu.

Ņemot vērā to, ka LK ir starptautiska kompānija ar labiem izaugsmes rādītājiem un ilgtermiņa attīstības mērķiem, tā laiku pa laikam jūt biržu, kas ir privātas struktūras, interesi par sevi. Tāpat arī LK iepazīstas un izvērtē situāciju aktīvākajos vērstpapīru tirgos, tostarp Centrāleiropas, kas ir pietiekami enerģiski investoru piesaistē un nodrošina augstu tirdzniecības aktivitāti, aģentūrai LETA skaidroja uzņēmumā.

Patlaban LK izskata iespējas kotēt savus vērtspapīrus tirgos, kur to novērtējums būtu atbilstošs reālajai kompānijas tirgus kapitalizācijai, proti, LK vērtspapīri gūtu tiem adekvātu novērtējumu. Lai detalizētāk izzinātu vērstpapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti iepazīstas ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām, arī Varšavas Fondu biržu kā vienu no lielākajām, visstraujāk augošajām finanšu institūcijām, un to piedāvātajām iespējām.

Kā aģentūrai LETA sacīja LK lielākā akcionāra AS "Ventspils nafta" (VN) sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa, intereses izrādīšana par iespējām kotēt savas akcijas citā biržā nav nekas neparasts un šāds paziņojums vēl nenozīmē lēmuma pieņemšanu.

Vārpa arī piebilda, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti norāda, ka šāds uzņēmuma lēmums var nozīmēt divas lietas. Iespējams, uzņēmums plāno piesaistīt papildu kapitālu, otra iespēja - kāds no akcionāriem vēlas padarīt akcijas likvīdākas un gatavojas tās pārdot.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Parex Asset Management" prezidents Roberts Idelsons, Varšavas birža ir ļoti interesanta uzņēmējiem.

Savukārt "Parex Asset Management" vecākais akciju analītiķis Jānis Praņēvičs uzsver, ka pastāv iespēja LK pazust lielajā Varšavas biržā, taču, no otras puses, tas ir labs veids, kā piesaistīt investoru uzmanību. Ņemot vērā mazo aktivitāti RFB, šāds lēmums neizraisa izbrīnu.

Kā informē LK, pirmajā pusgadā LK akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp RFB kotētajiem uzņēmumiem. Biržā veikti 1490 darījumi kopsummā ar 4,38 miljoniem akciju 4,75 miljonu latu vērtībā. Šā gada 30.jūnijā LK akciju kapitalizācija RFB sasniedza 246 000 000 latu.

Tomēr Praņēvičs norāda, ka līdz galam nav skaidrs, kādēļ šāds gājiens nepieciešams, jo LK iespējas aizņemties finanšu resursus ir labas.

LK akcijas tiek kotētas RFB Oficiālajā sarakstā.

Kā ziņots, LK pelņa pirmajā pusgadā bijusi 42,1 miljons ASV dolāru (20,1 miljons latu), liecina LK paziņojums RFB.

Koncerna neto reisu rezultāts sasniedzis 111,7 miljonus ASV dolāru (53,4 miljonus latu), par 10,9 miljoniem ASV dolāru (5,2 miljoniem latu) pārspējot pagājušā gada attiecīgā perioda rādītāju.

Atbilstoši LK darbības stratēģijā līdz 2015.gadam ietvertajam tankkuģu flotes attīstības scenārijam turpinās vēl četru vidēja izmēra tankkuģu ar kravnesību 52 000 tonnu būve Korejas kuģu būves rūpnīcā "Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd". Pasūtīto tankkuģu jaunbūvju optimālais izmērs pieļaus to vispusīgu izmantošanu naftas produktu, ķīmisko kravu un augu eļļas pārvadājumos.

LK koncerna pamatdarbība ir jūras kravu pārvadājumi starp pasaules ostām. Šā gada pirmā pusgada beigās LK komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 40 kuģi - 35 tankkuģi, divi gāzvedējkuģi, divi refrižeratoru kuģi un viens sauskravu kuģis.

LK pērn guvusi 66 miljonu ASV dolāru (31,35 miljonu latu) peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu