Vasarā tika aktīvi spriests, ka Daugavpils celtnieki savas prasmes varētu likt lietā Baltkrievijas objektos. Latvijā celtniecības bumu atceras ar nostaļģiju, bet pie kaimiņiem darba apjomi pastāvīgi pieaug. Jautājumus, kas saistīti ar darbu Baltkrievijas Republikā, koordinē un konsultācijas sniedz Daugavpils direktoru un uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Pjotrs Savostjanovs. Viņš pastāstīja, cik liela ir Latvijas celtnieku interese par strādāšanu kaimiņvalstī.
Būvniecības apsīkumu var pārlaist Baltkrievijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
– Kā direktoru un uzņēmēju padomes priekšsēdētājs es vēršos pie būvfirmām un piedāvāju tām izmantot iespēju strādāt Baltkrievijas celtniecības objektos. Mani atbalsta dome, tās priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis un viņa vietnieki. Piemēram, kopā ar Grigoriju Ņemcovu mēs sapulcinājām Daugavpils būvfirmu vadītājus. Pašlaik viņi apsver, analizē un vērtē savas iespējas. Izņemot vietējos uzņēmumus, padomē vēršas arī Rīgas firmas, par darba iespējām Baltkrievijā interesējas divas Lietuvas kompānijas. Nevar teikt, ka ārvalstīs ir vilinoši darba piedāvājumi. Darba alga nav visai augsta, taču pašlaik tas ir pietiekami labs ienākums.
Polockā jau divus mēnešus strādā Daugavpils celtnieki, galvenokārt jaunieši, mēnesī saņem aptuveni 300 latus. Mājoklim un pārtikas iegādei viņi iztērē aptuveni 100 latus.
Mūsu būvnieki Polockā labiekārto teritorijas. Arī pašlaik tiek komplektētas brigādes, kuras dosies uz Polocku un Braslavu, kur būvēs dzīvojamos objektus.
– Kāpēc Baltkrievija ir ieinteresēta ārvalstu darbaspēkā? – Man ir grūti atbildēt baltkrievu vietā, taču valstī strauji pieaug celtniecības apjomi. Pēc dažiem gadiem Baltkrievijai ārvalstu celtnieki vairs nebūs vajadzīgi. Kaimiņvalsts vēsturē vēl nav bijis tik strauja attīstības posma, kā pašlaik. Attīstās ne tikai celtniecība, bet arī lauksaimniecība, mašīnbūve. Apjomi ir lieli, un to izpildei trūkst speciālistu. Cilvēku apmācīšanai un tehnikas iegādei vajadzīgs laiks. Baltkrievija, protams, tiks ar to galā, un jau nākamgad var izrādīties, ka mūsu celtnieku pakalpojumi nav vajadzīgi.
– Risinot celtniecības jautājumus, kādas, jūsuprāt, ir šīs nozares priekšrocības Latvijā un Baltkrievijā? – Es jau gandrīz gadu darbojos celtniecības jomā un varu teikt tikai vienu – pēdējos 5–10 gados Latvija ir aizgājusi tālu uz priekšu. Bija sagatavoti speciālisti. Pie mums ir daudz izglītības iestāžu, kuras gatavo speciālistus, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte un daudzās arodskolas. Šajos jautājumos Baltkrievija pagaidām atpaliek. Mums pietiek tehnikas. Ja kompānijai nav savas tehnikas, tā no servisa firmām var iznomāt nepieciešamās iekārtas. Latvijā pašlaik ir viens trūkums – nav naudas, tāpēc nav arī celtniecības objektu.
Celtnieki ir vajadzīgi, ir daudz projektu, taču ir apgrūtināta to finansēšana. Acīmredzot, šis periods drīz beigsies. Pēc diviem trim gadiem, kad ekonomika atdzīvosies, pirmām kārtām būs pieprasīti celtnieki. Bet pagaidām jāmeklē varianti, lai viņi varētu pārlaist šo smago periodu.
– Daugavpilī lielus objektus būvē rīdzinieki. Ko jūs par to domājat? – Nav pareiza situācija, kad saskaņā ar ES piedāvātajiem konkursa nosacījumiem projektus var realizēt tikai lielas firmas, kuras izveidotas Rīgā. Daugavpilī lielākie būvuzņēmumi ir "Gādība" un "Ditton", taču pat tie pēc lieluma un celtniecības apjomiem neatbilst konkursu noteikumiem. Šeit ir vainojamas valsts struktūras, kuras nodarbojas ar šiem jautājumiem. Konkursa nosacījumiem jābūt piesaistītiem vietējiem apstākļiem. Iepriekšējā sasaukuma Daugavpils dome ir izstrādājusi daudzus pilsētas attīstības projektus. Savukārt pašreizējai domei ir jāpanāk, lai pilsētas objektos strādātu mūsu būvfirmas. Manuprāt, šāda iespēja ir. Diezin vai kāds cits, izņemto pilsētas domi, var koordinēt vairāku kompāniju darbību. Ja nepieciešams, jāveido būvnieku kooperatīvā apvienība, kurai būtu pa spēkam iegūt konkursu projektus. Šāds piemērs Latvijā jau ir. Piemēram, Ventspilī strādā tikai vietējās firmas. Mums jāapgūst viņu pieredze.
– Vēl pirms pusotra gada aktīvi tika apspriesta ideja par celtniecības ministrijas izveidi. Pašlaik par to runāt nav jēgas, bet cik perspektīva šādas ministrijas izveidošana varētu būt nākotnē? – Droši vien, celtniecības nozares koordinēšana nenāktu par ļaunu, taču, kad padomā, cik Latvijā jau ir ierēdņu, negribas balsot ne par vienu jaunu ministriju. Iespējams, milzīgais ierēdņu daudzums Latvijā arī radīja pašreizējo situāciju.
Valdība vēl joprojām nav nonākusi pie vienkārša secinājuma – nesamazinot valsts aparātu, būs grūti izkļūt no krīzes. Nav pareizi, ka ES nauda tiek tērēta ierēdņu uzturēšanai. Nauda jāiegulda ražošanas attīstībā, jaunu uzņēmumā radīšanā, kuri ražo eksporta produkciju. Pamatojoties uz to, jāveido nodokļu bāze, lai varētu domāt un rēķināt, kā uzturēt ierēdņus. Taču pie mums viss ir otrādi. ES tiešie maksājumi tiek tērēti ierēdņu uzturēšanai, un rezultātā mums nav nekā – ne jaunu ražotņu, ne valsts attīstības.
Tāda celtniecības buma, kā pirms pusotra vai diviem gadiem, Latvijā vairs nebūs. Daudzie celtnieki valstij pašlaik nav vajadzīgi. Vēlāk viņu vajadzēs mazāk, tāpēc nav mērķtiecīgi veidot speciālu ministriju.