Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenajā mītnē Ņujorkā 175 pasaules valstis, tostarp lielākās vides piesārņotājas Ķīna un ASV parakstīja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, vairojot cerības, ka sekos strauja rīcība cīņā pret globālo sasilšanu.
Francijas prezidents Fransuā Olands bija pirmais no valstu līderiem, kurš parakstīja vienošanos ceremonijā ANO galvenajā mītnē. Kā nākamie vienošanos parakstīja salu valstu, kuras vissmagāk skārušas klimata pārmaiņas, līderi.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs uz pasākumu bija ieradies ar savu divus gadus veco mazmeitu Izabellu un izpelnījās aplausus, kad parakstīja vēsturisko vienošanos, turot klēpī Izabellu.
Tā ir visu laiku plašākā starptautiskas vienošanās parakstīšana, kas notikusi vienas dienas laikā.
Parakstīšanas ceremonija notika Pasaules Zemes dienā un ir pirmais solis ceļā uz to, lai valstīm būtu pienākums izpildīt solījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ierobežošanu.
Valstis, kuras pagaidām nav parakstījušas vienošanos, to var izdarīt viena gada laikā, tomēr tagad galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai to ratificētu parakstījušās valstis un tā spēkā stātos līdz 2020.gadam.
Parīzes nolīgums spēkā stāsies, kad 55 valstis, kas atbildīgas par 55% no pasaules siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem, būs to ratificējušas. Ķīna un ASV, kas ir lielākās piesārņotājas pasaulē, solījušas vienošanos ratificēt jau šogad un aicinājušas citas valstis sekot piemēram, lai vienošanās spēkā stātos šā gada beigās vai nākamgad.
Jau 15 valstis vai puses - pārsvarā salu valstis - jau piektdien ANO iesniedza pabeigtu ratifikāciju.
Visas valstis, kas ANO ceremonijā parakstīja vienošanos, veido 93% no pasaules siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem, liecina Pasaules Resursu institūta dati.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē Parīzē norisinājās Klimata pārmaiņu konference. Tās noslēgumā tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas ir uzskatāms par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos, lai novērstu klimata pārmaiņas, veicinātu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums pēc 2020.gada aizstās Kioto protokolu.
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem diviem grādiem pēc Celsija robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
Tāpat nolemts uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
